2010. gada 20. decembris

Informatīvais izdevums Nr.10


Narkotikas - stāvoklis Latvijā ir nopietns

2010. gada 8. oktobrī „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas projekta „Veselīgs dzīvesveids” ietvaros notika lekcija „Narkotikas un citas atkarības”. To vadīja pusaudžu rehabilitācijas centra „Saulrīti” vadītāja Sanita Strazdiņa.  Lektore stāstīja par dažāda veida atkarībām, akcentējot narkotiku atkarību. Viņa uzsvēra, ka ne jaunieši, ne vecāki nesaprot, cik šī problēma ir nopietna. 

S. Strazdiņa informēja, ka Latvijā katru gadu no jauna tiek reģistrēti aptuveni 600 bērni, kas lieto psihoaktīvās vielas. Diemžēl, tendence ir tāda, ka meitenes šīs vielas sāk lietot vairāk, nekā puiši. Kāpēc tā notiek? Par to rūpējas skaistie, krāsainie veikalu plaukti, vitrīnas, iepakojumi. Vēl viena tendence ir alkoholisko kokteiļu lietošanas bērnu un jauniešu vidū palielināšanās.  Bērnam, kas nav nobriedis ne psiholoģiski, ne garīgi, šķiet, ka kokteilītis tāda limonāde vien ir. Ja pieaugušie var apreibināties ar marihuānu, kāpēc gan viņš to nevar darīt, lietojot alkoholu? Aptaujas liecina, ka jau 13 gadu vecumā 15% aptaujāto bērnu lieto alkoholu. 

Rīgas Domes finansētajā pētījumā „Narkotiku lietošanas uzsākšanas motivācija jaunatnes vidū Rīgas pilsētas izklaides vietās” ir izpētīts narkotiku lietošanas mehānisms: sāk ar zālīti, 2-3 gadu laikā pāriet uz heroīnu. Vai nedaudz cita shēma: zālīte – amfetamīns – heroīns. 


Zālīte jeb marihuāna ir cannabis (kaņepju) grupas narkotiskā viela. Par marihuānu sauc izžāvētus kaņepju ziedus, sēklas un augšējās lapas. Marihuāna ir pati izplatītākā narkotika pasaulē; žargonā to sauc par anašu, zālīti, ganžu, salmiem u.c.






Zālītes smēķētājs uzreiz pēc devas ieņemšanas kļūst aktīvs. Prāts viņam nesas uz muļķošanos – pat pirksta parādīšana var izraisīt smieklu lēkmi. Jautrība bieži pāraug agresijā, kas izpaužas nemotivētā demolēšanā un uzbrukšanā cilvēkiem. Viņš var uzbrukt cilvēkam tāpēc vien, ka viņam nepatīk, ka tas uz viņu paskatījies. Sākoties paģirām, zālītes pīpētājs kļūst pasīvs, un viņam neko negribas darīt.
  
Heroīns ir opiātu grupas narkotika, kura tiek sintezēta no morfīna vai opija un magoņu salmiem. Heroīna iedarība ir vairākkārt spēcīgāka par morfīnu. Sintezēts heroīns atgādina kviešu miltus ar rūgtu garšu. Viena heroīna deva ir aptuveni 0,1 grams, to dēvē par čeku, un tajā ir 20-30% heroīna. Pārējo daļu sastāda dažādi piemaisījumi: cukurs, veļas pulveris u.c. Viena heroīna deva maksā ap 10 Ls. Lai dabūtu devu, narkomāns ir gatavs uz visu – viņš var izdarīt jebkuru noziegumu. Narkomāni heroīnu smēķē, šņauc, ievada vēnā vai muskulī. 

Heroīna ietekmē iestājas eiforija, viegluma, lidojuma, svētlaimes un atslābuma sajūta. Mainās narkomāna gaita - viņš staigā nedaudz ieliecies ceļos, kustības kļūst nekordinētas, lēnākas. Ja heroīnam ir piemaisītas psihotropās vielas, narkomāns atgādina piedzērušos cilvēku, kas nevar nostāvēt kājās. Heroīna lietotājs reibumā nemēdz būt agresīvs. Heroīna iedarbība turpinās 6-12 stundas. Lomku (abstinences vai paģiru) laikā narkomāns sāk puņķoties, viņam asaro acis un šķiet, ka viņš ir saaukstējies. Viņš kļūst nervozs, trīc. Parādās lauzošas sāpes muskuļos, bieži ir vemšana un caureja. Pilnībā pazūd miegs. Tādu stāvokli izturēt ir ļoti grūti, tāpēc ir vēlme par katru cenu ievadīt jaunu heroīna devu. Lomku laikā narkomāns ir neprognozējams!

Rīgas Domes pētījums atklāj, ka izplatītākā narkotiku lietošanas uzsākšanas shēma ir Ziņkārība+Draugi. Narkotikas lieto „kopmānijas pēc”(30% aptaujāto), „garastāvokļa uzlabošanai” (26%), „jaunu izjūtu dēļ” (23%). Taču bieži lieto, „lai tiktu pieņemts (barā)”, „lai būtu kā visi”, „lai nebūtu sliktāks/labāks”. Visbiežāk narkotikas tiek lietotas diskotēkās, skolu diskotēkās, naktsklubos un brīvdabas izklaides pasākumos, sporta sacensībās (lieto gan sportisti, gan līdzjutēji), spēļu zālēs. 

Jaunieši atzīst, ka narkotikas var iegādāties VISUR un VIEGLI. Tās iegādājas uz ielas no izplatītājiem, naktsklubos, diskotēkās, no draugiem, skolā un stacijā. Tieši narkotiku vieglā pieejamība, pēc jauniešu domām, ir iemesls narkotiku straujajai izplatībai. 

Veselības ministrijas pētījums „Narkotiku lietošana izklaides vietās” (2008) atklāj vairākus būtiskus atslēgfaktorus: 1) Jauniešiem narkotiku lietošana ir modes lieta; 2). Sabiedrībai ir lojāla attieksme pret t.s., vieglajām (marihuāna, hašišs) narkotikām. 3) Narkotiku izplatītājas arvien biežāk ir meitenes (vieglāk noslēpt zem apģērba, somiņā). 4) Izglītības iestādes narkotiku profilakses jomā ieņem pasīvu lomu; 5) Gimenes kā institūcijas vērtība Latvijā degradējas. 

Ko darīt? Kā rīkoties? Diemžēl, par narkotikām bērni zina vairāk nekā viņu vecāki. Vecākiem šī problēma šķiet tik attālināta, tik nereāla, ka viņš pat necenšas iedziļināties tajā. „Ar manu bērnu tas nevar notikt!” Rīgas Domes pētījuma rezultāti rāda, ka liela daļa narkomānu nāk nevis no nelabvēlīgām ģimenēm, kā to varētu domāt, bet pārsvarā tieši no ģimenēm, kur ārēji viss ir kārtībā. 

S.Strazdiņa norādīja, ka jaunietim ir jābūt bailēm lietot narkotikas! Viņam jāzina, ar ko var beigties narkotiku lietošana! Profilaktiski svarīgi, kāda ir pašu pieaugušo attieksme pret šīm lietām, cik kritiski viņi pret to izturas. Taču pieaugušajiem pašiem nav pārliecības par narkotiku kaitīgumu. Vecāku kļūda ir arī tā, ka viņi bieži uzticas tur, kur nevajadzētu uzticēties. Pusaudži lieliski prot izmantot vecāku uzticību. Un reizēm var atklāties, ka „pavisam labs bērns” patiesībā ir daudz melojis saviem vecākiem. Vecākiem ir jākontrolē savi bērni!

Taču vecāki vieni nav cīnītāji. Narkotiku lietošana ir globāla problēma, tāpēc tās risināšana ir vairāku institūciju kopdarbs. Noteikti arī Liepā ir zālītes un heroīna lietotāji. Cik lielā mērā narkotiku problēma ir aktualizēta Priekuļu novadā? Kura institūcija ir atbildīga par profilaktisko pasākumu veikšanu narkotiku izplatības ierobežošanai? 

*Ja ir vajadzīga kāda informācija vai palīdzība saistībā ar narkomāniju, Rīgas Narkomānijas profilakses centra uzticības telefons ir 67037333. Var uzdot jautājumus arī mājas lapā www.narcomania.lv

Informāciju apkopoja un papildināja Dzintra Doriņa

Dāvināšanas prieks

Šī gada 10.septembrī Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas humāno sūtījumu žurnālā ar 100 numuru tika ierakstīta 1505 kg smaga krava, kuru personīgajā automašīnā atveda vienmēr mīļi gaidītais draugs Kjartans Haddal. Viņš Liepas nodaļu apciemo regulāri divas reizes gadā. Saņemto lietu saraksts ir plašs: sākot ar drēbēm un apaviem, beidzot ar mēbelēm. Ir saņemti arī ziedojumi naudā. 

Var apbrīnot Haddala kunga entuziasmu, daudzu gadu garumā vācot Liepai visdažādākās mantas. Viņš priecājas par Latvijas skaisto dabu, taču arī pašam ir labi iekopts, liels dārzs savā zemē, kur uzzied ceriņi un puķes. Uz jautājumu, kāpēc viņš palīdz citiem, īsti nevar atbildēt, vien piebilst, ka visa viņa ģimene nodarbojas ar labdarību. Kjartana dāsno sirdi vislabāk sapratīs tie cilvēki, kuriem nav svešs dāvināšanas prieks. Ir pašsaprotami otram palīdzēt, saņemot pretī PALDIES! Vai vienkārši - redzēt prieku otra acīs. Kjartanam gribam veltīt dzejnieces K.Apšukrūmas rindas:

Vien mazliet vairāk veselības labas
Visaugstais varētu Tev labvēlībā dot,
Ar gara bagātībām, ko Tu sevī glabā,
Lai mūs vēl ilgi vari aplaimot.

„Glābiet bērnus” Liepas nodaļai pastāvēšanas 19 gados lielu atbalstu ir snieguši draugi ārzemēs: H.Eriksons, I.Hedina, L.Ekvall, B.Rodins, M.Reinberga, L.Kjeltons, E.Fors no Zviedrijas, K.Haddal un M.Andersone no Norvēģijas. Esam saņēmuši sūtījumus arī no Vācijas, ASV; palīdzību snieguši uzņēmēji Latvijā. 

Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas priekšsēdētāja SkaidrīteBrence

Pašu rokām

Māls mūsu pagasta keramikas pulciņa bērniem un skolotājai Intai Ceriņai jau 13 gadus nav ne dubļi, ne eksotika, ne bizness. Māls ir viņas dzīvesveids.


Liepas keramikas pulciņā darbojas 5. – 6. gadus veci bērni no Liepas pamatskolas izglītības iestādes „Saulīte” un Liepas pamatskolas 1. – 6. klases skolēni. Bērni strādā ar Latvijas mālu, kas tiek iepirkts Vaidavas keramikas ražotnē. 

Cel mani saulītē, cel,
Cel, neskaties, ka tik necils.
Manī dus saules spēks,
Manī dus senču spēks,
Manī likteni raksti –
Tas būs varens un izcils!

Nodarbības ar ekoloģiski tīru dabas materiālu attīsta bērnu spējas: smalku tausti, domāšanu, iztēli un radošo darbību, trenē pirkstiņu motoriku, kas, savukārt, attīsta  smadzeņu darbību. Darbā ar plastisko materiālu notiek radošo spēju, telpiskuma un apjoma izjūtas atttīstība, kā arī telpisko formu izpratne priekšmetiskajā pasaulē, dabā, dzīvajās būtnēs. 

No māla bērni veido figūriņas, traukus, dekoratīvos priekšmetus, pat rotaslietas. Labākie darbi tiek krāsoti, glazēti un pēc tam apdedzināti. Keramikas pulciņa audzēkņi ar saviem darbiem piedalās dažādās izstādēs.
Jaukākais ir pašu rokām radītais, tas ir vērtīgākais, jo otra tāda darinājuma pasaulē nav, tāpat kā pasaulē nav vienādu cilvēku.                                                           
                                    PII „Saulīte”” vadītāja Elija Latko

UNIVERSĀLI KĀRTĪBAS UZTURĒŠANAS LIKUMI
JA IZBĒRI – UZLASI VAI SASLAUKI
JA VALKĀJI UN NOMETI – UZKARINI VAI NOLIEC VIETĀ
JA NOMETI - PACEL
JA ATVĒRI – AIZVER
JA IESLĒDZI – IZSLĒDZ
JA IZTUKŠOJI – PIEPILDI NO JAUNA
JA PAZAUDĒJI – ATROD
JA SALAUZI – SALABO VAI NOPĒRC JAUNU
JA GULĒJI UZ TĀ – SAKLĀJ
JA TAS ŅAUD, REJ VAI IZDOD CITAS DĪVAINAS SKAŅAS – PABARO VAI IZVED ĀRĀ
JA TAS RAUD – MĪLI VAI VISMAZ APMĪĻO 
(sastādīja un iesūtīja Leila)


Kad debess zemei Svētvakaru dod,
Kad egļu vīraks smaržo zvaigžņu laukā,
Lai miers un mīlestība mājasvietu rod,
Jums dvēselē, un vērš to brīnumlaukā!



Mieru virs Zemes un saticību mūsu tautai un ikkatrai ģimenei vēlot -
Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļa

Laimīgu 2011. gadu!

2010. gada 19. februāris

Informatīvais izdevums Nr.9




Laimīgu Tīģera Gadu visiem biedrības „Glābiet bērnus” biedriem, draugiem un labvēļiem! Lai pietiek spēka, izturības un līdzcietības šajā, 2010. gadā!
 
        
 Labdarība pastāv!


Pagājušajā gadā ekonomiskā krīze daudzās Latvijas ģimenēs sagādāja nopietnas problēmas. Cilvēki zaudēja darbu, nonāca trūcīgo ģimeņu statusā. Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļa uzrunāja trūkumā nonākušos cilvēkus, meklēja iespējas tiem palīdzēt. Meklēja un atrada.

Septiņas ģimenes, kuru deklarētā dzīvesvieta nav Liepa, bet kuras faktiski dzīvo šeit, tika iesaistītas Pārtikas bankas „Paēdušai Latvijai” projektā. Jau decembrī šīs ģimenes saņēma pirmās pārtikas pakas. 

Pateicoties uzņēmējam Igoram Gormaļovam, izdevās nodibināt kontaktus ar Vācijas kompānijas „Nestle” pārstāvjiem Latvijā. Daudzas ģimenes novembrī sāka saņemt vitaminizēto maisījumu bērniem. Divos mēnešos nodaļa izsniedza vienu tonnu (1000 kg) šī maisījuma. Ceram uz sadarbību ar kompāniju „Nestle” arī 2010. gadā!

Sadarbības partnere Elizabete Forsa Zviedrijā pirms Ziemassvētkiem biedrībai „Glābiet bērnus” ziedoja apģērba un apavu kravu. Apģērbus ziedoja arī paši liepēnieši. Tas deva iespēju izsniegt cilvēkiem nepieciešamo no mūsu noliktavas. 

Liepēnieši tika aicināti atbalstīt akciju „Eņģeļi pār Latviju”, ziedojot pārtikas produktus mazturīgām ģimenēm. Paldies par atsaucību SIA „Liepas aptieka”, MT „Kukulītis”, SIA BAF LTD, „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas biedriem un citiem individuālajiem ziedotājiem! Bijām aizkustināti par dvīņu puiku mammas ziedotajām divām šokolādītēm. „Tas no maniem dēliņiem! – viņa teica. Nodaļas biedri secināja, ka ziedo pārsvarā tie, kuriem pašiem nav daudz naudas vai mantas. 

Neraugoties uz spiedīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, Liepas nodaļa meklē iespējas palīdzēt grūtībās nonākušajām ģimenēm. 

Ja arī Tev ir problēmas, atnāc! Mēģināsim palīdzēt! 

Mūsu adrese: Liepa, Maija iela 6. Mēs atrodamies PII „Saulīte” telpās (ieeja no frizētavas). 

Skaidrīte Brence, biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes priekšsēdētāja


Jaunā Gada Pasaka

Sensenos laikos, 2009. gadā, kādā brīnumjaukā un aukstā decembra dienā no sava Dižmeža iznāca Rūķi – Lieli un Mazi –, lai dotos uz Lielo Pilsētu Rīgu apciemot savu ilggadējo labvēli Guntaru Zariņu. Mazie Rūķi šo braucienu uz Lielo Pilsētu Rīgu bija godam nopelnījuši, čakli strādājot Dižmeža Keramikas klasē. Rūķu parādes galvenā vadītāja un komandētāja Dižrūķene Skaidrīte Brence viņiem to dāvāja kā balvu par labu darbu. 

Rīta miegs vēl nebija kārtīgi no acīm aizskalots, kad lielā Rūķu saime, sarkanajām cepurēm plīvojot, iesēdās autobusā, ko šoferēja Rūķis Mārtiņš, un devās Lielās Pilsētas Rīgas virzienā.  Ceļš līdz Lielajai Pilsētai bija tāls, tāpēc katrs Rūķis vadīja laiku kā nu mācēja – viens snauda, cits vēroja ceļu, vēl kāds sarunājās. Kad pirmais nomiedzis bija pārvarēts, Rūķi iemēģināja balsis. Ieskanējās dziesmas, ko bija iemācījusi Lielā Rūķene Elija Latko, iešķindējās līdzpaņemtie zvaniņi. Un drīz vien Lielā Pilsēta Rīga bija klāt!

Draugs un labvēlis Guntars laipni sagaidīja savus ciemiņus, izrādīja savu Māju, ko ne-Rūķu valodā sauc par Rīgas Bāriņtiesu, un iepazīstināja arī ar citiem savas Mājas pavalstniekiem. Rūķu saime ienesa Adventes gaismiņu Bāriņtiesas Mājā, tās iemītniekus iepriecinot ar skanīgām dziesmām un pašu gatavotiem svečturiem. Mājas pavalstnieki bija ļoti labvēlīgi noskaņoti pret Rūķu saimi, daudz smaidīja un applaudēja. Laikam jau viņiem ļoti patika! Guntaram Zariņam Rūķu saime dāvāja Sarģenģeli. Viņš  palika Bāriņtiesas Māju sargāt un tās iemītniekiem Dieva Svētību nest. 

Tālākais ceļš Rūķu saimi veda uz pasaku pilsētiņu Lido, kuras valdnieks bija diženais Ķirsona Kungs. Te nu Lielajiem Rūķiem un Mazajiem Rūķiem acis bija platas un mutes vaļā. Ne jau tāpēc, lai mutē muša ielidotu, nē! Ķirsona Kunga Pilsētiņa bija brīnumjauki pušķota – tur bija gan krāšņi rotātas egles, gan Lāču tēva valstība, gan Betlēmes silīte, gan citas jaukas lietas, ko nemaz nevar tik vienkārši aprakstīt! Un liela liela egle, spīdīgām bumbām un vizuļiem greznota  – tādas pat Dižmežā daudz nav nācies redzēt!  Piemiņai par skaisto brīdi pie Lielās Egles visa Rūķu saime nofotografējās. 

Bet kad Ķirsona kungs parādīja Rūķu meža iemītniekiem īpašu labvēlību, tos garšīgi pabarojot, Rūķu cieņai un apmierinātībai nebija robežu. Dodoties mājup, Dižmeža Rūķi satika Salaveču Rūķus, kam bija tādas jocīgas pūšamas taures pie mutēm, no kurām nāca skaņa laukā. Salaveču Rūķi nospēlēja dziesmiņu „Zvaniņš skan”, Dižmeža Rūķi to nodziedāja un visi kopā nofotografējās. Bet Rūķu saime devās mājup uz savu Dižmežu, lai pārrunātu paveikto un redzēto, un gatavotos nākamajam Jaunajam Gadam. 

Mazie Rūķi Megija, Undīne, Seira, Džesika, Sanija, Agija aizgūtnēm stāstīja par sajūtām, ko piedzīvojušas. Atklājās, ka daži Rūķi, braucot uz Lielo Pilsētu Rīgu, bija uztraukušies un nobijušies. Piemēram, Megija tik lielā pilsētā kā Rīga nebija bijusi, bet Džesika baiļojusies, vai tikai Rūķi kaut ko nesaputros. Agijai un Sanijai patikusi  skaisti izrotātā Lido pilsētiņa. Visiem bērniem sevišķi patikusi Lielā Egle. Kā spilgtāko notikumu Džesika atceras ar Salaveču Rūķiem kopīgi dziedāto dziesmu „Zvaniņš skan”. Bet Sanijai patikusi  ciemošanās pie Guntara onkuļa un Adventes gaismiņu nolikšana zem eglītes. Megija saka „paldies” Ligitas tantei par to, ka viņa rīko tādus pasākumus. 

Bet daži Rūķi, kas nebrauca uz Lielo Pilsētu Rīgu, gāja sveikt vecļaudis savu radu ģimenēs. Piemēram, Rūķis Antons saviem tuviniekiem skaitīja dzejoli un visus samīļoja. Par to visi bijuši ļoti priecīgi. Arī pašam Antonam bijis prieks. Bet Rūķis Artūrs apsveica savu vectētiņu. „Mans vectētiņš ir labs un cita tāda nav! Viņš māca labestīgumu, māca strādāt dārzā,” – saka Artūrs. Artūrs vectētiņam veltīja dzejoli, ko bija izdomājis pats. Vectētiņš par Artūra dāvanu bijis priecīgs un smaidījis. 

PALDIES!

 Par uzticību, sapratni un atbalstu 2009. gada projektu īstenošanā:
·         Centrum International LLC filiālei Rīgā;
·         Elijai Latko, Dzintrai Doriņai, Intai Ceriņai;
·         Biedrībai „GaiN Latvija”;
·         SIA „Futurus Food”;
·         Laikrakstam „Diena”;
·         A/S „Laima”;
·         Edvīnam Samulim, Irinai Romušai, Guntaram Zariņam;
·         Ingai Ulmanei, Mārtiņam Ulmanim;
·         k/s „Cēsu rajona patērētāju biedrība”;
·         Mārim Niklasam, Ģertrūdei Šūlmeisterei;
·         Marijai Aļeksejevai, Igoram Gormaļovam, Zinjatai Prokošinai;
·         z/s „Sillakas” un z/s „Kliģēni”;
·         Kjartanam Kaddal un Mirdzai Andersonei no Norvēģijas;
·         Monikai Reinbergai, Elizabetei Forss, Sonjai Westerlund no Zviedrijas;
·         SIA „Rebeka”;
·         Šlāgergrupai „”Pagrabs”;
·         Siguldas LGK atrakcijas;
·         SIA „Rīgas Rēvija”;
·         Ilmāram Miķelsonam, Annai Kokorēvičai;
·         Visiem tiem pagasta cilvēkiem, kuri ziedoja pārtiku Pārtikas bankas „Paēdušai Latvijai” Eņģeļu stundu akcijā 20. decembrī.



 

                                  Rīcības plāns 2010

Pieņemts 2010. gada 8. janvārī atklātā valdes sēdē
1. Par 2010. prioritāti uzskatīt ģimeņu izglītošanu veselīga dzīves veida veicināšanā, organizējot diskusijas ar sabiedrībā pazīstamu profesiju pārstāvju piedalīšanos.
2. Kopā ar PII „Saulīte” kolektīvu sarīkot pasākumu „Atvadas no eglītes” 14.01.2010. PII „Saulīte” teritorijā.
3. Sadarbībā ar Pārtikas banku „Paēdušai Latvijai” atbalstīt trūkumā nonākušās ģimenes.
4. Pievērst pastiprinātu valsts iestāžu un sabiedrības uzmanību bērnu tiesību aizsardzībai. Ja bērns cietis no prettiesiskām darbībām, ziņot bāriņtiesai.
5. Nodrošināt bērnu brīvā laika izmantošanas iespējas, piedāvājot radošu darbošanos keramikas un rokdarbu klasēs.
6. Izdot biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas informatīvo izdevumu, regulāri papildināt nodaļas mājas lapu http://gbliepasnodala.uuuq.com ar jaunumiem.
7. Sniegt iedzīvotājiem labdarības pakalpojumus frizētavā, masāžas kabinetā, apģērba un apavu noliktavā.
8. Turpināt sadarbību ar draugiem Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā.
9. Nodrošināt darba cimdu, virtuves priekšautu un citu izstrādājumu ražošanu. Meklēt to realizācijas iespējas.
10. Realizēt projektu „Veselīgs dzīvesveids”. Projektā iesaistītajām ģimenēm sarīkot noslēguma pasākumu „Pie Ziemssvētku eglītes”.
11. Līdzdarboties PII „Saulīte” organizētajā Priekuļu novada pirmsskolas absolventu pasākumā 2010. gada 19. maijā. 

  Ikkatru gadu jaunu velēnu griež lemess,
Ikkatru gadu citu ziedu smaržu jūt.
Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,
Ja ir, nekad no zemes nepazūd.