Latvijas biedrības "Glābiet bērnus" Liepas nodaļa: decembris 2010

Narkotikas - stāvoklis Latvijā ir nopietns

2010. gada 8. oktobrī „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas projekta „Veselīgs dzīvesveids” ietvaros notika lekcija „Narkotikas un citas atkarības”. To vadīja pusaudžu rehabilitācijas centra „Saulrīti” vadītāja Sanita Strazdiņa. Lektore stāstīja par dažāda veida atkarībām, akcentējot narkotiku atkarību. Viņa uzsvēra, ka ne jaunieši, ne vecāki nesaprot, cik šī problēma ir nopietna.

S. Strazdiņa informēja, ka Latvijā katru gadu no jauna tiek reģistrēti aptuveni 600 bērni, kas lieto psihoaktīvās vielas. Diemžēl, tendence ir tāda, ka meitenes šīs vielas sāk lietot vairāk, nekā puiši. Kāpēc tā notiek? Par to rūpējas skaistie, krāsainie veikalu plaukti, vitrīnas, iepakojumi. Vēl viena tendence ir alkoholisko kokteiļu lietošanas bērnu un jauniešu vidū palielināšanās. Bērnam, kas nav nobriedis ne psiholoģiski, ne garīgi, šķiet, ka kokteilītis tāda limonāde vien ir. Ja pieaugušie var apreibināties ar marihuānu, kāpēc gan viņš to nevar darīt, lietojot alkoholu? Aptaujas liecina, ka jau 13 gadu vecumā 15% aptaujāto bērnu lieto alkoholu.

Rīgas Domes finansētajā pētījumā „Narkotiku lietošanas uzsākšanas motivācija jaunatnes vidū Rīgas pilsētas izklaides vietās” ir izpētīts narkotiku lietošanas mehānisms: sāk ar zālīti, 2-3 gadu laikā pāriet uz heroīnu. Vai nedaudz cita shēma: zālīte – amfetamīns – heroīns.

Zālīte jeb marihuāna ir cannabis (kaņepju) grupas narkotiskā viela. Par marihuānu sauc izžāvētus kaņepju ziedus, sēklas un augšējās lapas. Marihuāna ir pati izplatītākā narkotika pasaulē; žargonā to sauc par anašu, zālīti, ganžu, salmiem u.c.

Zālītes smēķētājs uzreiz pēc devas ieņemšanas kļūst aktīvs. Prāts viņam nesas uz muļķošanos – pat pirksta parādīšana var izraisīt smieklu lēkmi. Jautrība bieži pāraug agresijā, kas izpaužas nemotivētā demolēšanā un uzbrukšanā cilvēkiem. Viņš var uzbrukt cilvēkam tāpēc vien, ka viņam nepatīk, ka tas uz viņu paskatījies. Sākoties paģirām, zālītes pīpētājs kļūst pasīvs, un viņam neko negribas darīt.

Heroīns ir opiātu grupas narkotika, kura tiek sintezēta no morfīna vai opija un magoņu salmiem. Heroīna iedarība ir vairākkārt spēcīgāka par morfīnu. Sintezēts heroīns atgādina kviešu miltus ar rūgtu garšu. Viena heroīna deva ir aptuveni 0,1 grams, to dēvē par čeku, un tajā ir 20-30% heroīna. Pārējo daļu sastāda dažādi piemaisījumi: cukurs, veļas pulveris u.c. Viena heroīna deva maksā ap 10 Ls. Lai dabūtu devu, narkomāns ir gatavs uz visu – viņš var izdarīt jebkuru noziegumu. Narkomāni heroīnu smēķē, šņauc, ievada vēnā vai muskulī.

Heroīna ietekmē iestājas eiforija, viegluma, lidojuma, svētlaimes un atslābuma sajūta. Mainās narkomāna gaita - viņš staigā nedaudz ieliecies ceļos, kustības kļūst nekordinētas, lēnākas. Ja heroīnam ir piemaisītas psihotropās vielas, narkomāns atgādina piedzērušos cilvēku, kas nevar nostāvēt kājās. Heroīna lietotājs reibumā nemēdz būt agresīvs. Heroīna iedarbība turpinās 6-12 stundas. Lomku (abstinences vai paģiru) laikā narkomāns sāk puņķoties, viņam asaro acis un šķiet, ka viņš ir saaukstējies. Viņš kļūst nervozs, trīc. Parādās lauzošas sāpes muskuļos, bieži ir vemšana un caureja. Pilnībā pazūd miegs. Tādu stāvokli izturēt ir ļoti grūti, tāpēc ir vēlme par katru cenu ievadīt jaunu heroīna devu. Lomku laikā narkomāns ir neprognozējams!

Rīgas Domes pētījums atklāj, ka izplatītākā narkotiku lietošanas uzsākšanas shēma ir Ziņkārība+Draugi. Narkotikas lieto „kopmānijas pēc”(30% aptaujāto), „garastāvokļa uzlabošanai” (26%), „jaunu izjūtu dēļ” (23%). Taču bieži lieto, „lai tiktu pieņemts (barā)”, „lai būtu kā visi”, „lai nebūtu sliktāks/labāks”. Visbiežāk narkotikas tiek lietotas diskotēkās, skolu diskotēkās, naktsklubos un brīvdabas izklaides pasākumos, sporta sacensībās (lieto gan sportisti, gan līdzjutēji), spēļu zālēs.

Jaunieši atzīst, ka narkotikas var iegādāties VISUR un VIEGLI. Tās iegādājas uz ielas no izplatītājiem, naktsklubos, diskotēkās, no draugiem, skolā un stacijā. Tieši narkotiku vieglā pieejamība, pēc jauniešu domām, ir iemesls narkotiku straujajai izplatībai.

Veselības ministrijas pētījums „Narkotiku lietošana izklaides vietās” (2008) atklāj vairākus būtiskus atslēgfaktorus: 1) Jauniešiem narkotiku lietošana ir modes lieta; 2). Sabiedrībai ir lojāla attieksme pret t.s., vieglajām (marihuāna, hašišs) narkotikām. 3) Narkotiku izplatītājas arvien biežāk ir meitenes (vieglāk noslēpt zem apģērba, somiņā). 4) Izglītības iestādes narkotiku profilakses jomā ieņem pasīvu lomu; 5) Gimenes kā institūcijas vērtība Latvijā degradējas.

Ko darīt? Kā rīkoties? Diemžēl, par narkotikām bērni zina vairāk nekā viņu vecāki. Vecākiem šī problēma šķiet tik attālināta, tik nereāla, ka viņš pat necenšas iedziļināties tajā. „Ar manu bērnu tas nevar notikt!” Rīgas Domes pētījuma rezultāti rāda, ka liela daļa narkomānu nāk nevis no nelabvēlīgām ģimenēm, kā to varētu domāt, bet pārsvarā tieši no ģimenēm, kur ārēji viss ir kārtībā.

S.Strazdiņa norādīja, ka jaunietim ir jābūt bailēm lietot narkotikas! Viņam jāzina, ar ko var beigties narkotiku lietošana! Profilaktiski svarīgi, kāda ir pašu pieaugušo attieksme pret šīm lietām, cik kritiski viņi pret to izturas. Taču pieaugušajiem pašiem nav pārliecības par narkotiku kaitīgumu. Vecāku kļūda ir arī tā, ka viņi bieži uzticas tur, kur nevajadzētu uzticēties. Pusaudži lieliski prot izmantot vecāku uzticību. Un reizēm var atklāties, ka „pavisam labs bērns” patiesībā ir daudz melojis saviem vecākiem. Vecākiem ir jākontrolē savi bērni!

Taču vecāki vieni nav cīnītāji. Narkotiku lietošana ir globāla problēma, tāpēc tās risināšana ir vairāku institūciju kopdarbs. Noteikti arī Liepā ir zālītes un heroīna lietotāji. Cik lielā mērā narkotiku problēma ir aktualizēta Priekuļu novadā? Kura institūcija ir atbildīga par profilaktisko pasākumu veikšanu narkotiku izplatības ierobežošanai?

*Ja ir vajadzīga kāda informācija vai palīdzība saistībā ar narkomāniju, Rīgas Narkomānijas profilakses centra uzticības telefons ir 67037333. Var uzdot jautājumus arī mājas lapā www.narcomania.lv

Informāciju apkopoja un papildināja Dzintra Doriņa

Dāvināšanas prieks

Šī gada 10.septembrī Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas humāno sūtījumu žurnālā ar 100 numuru tika ierakstīta 1505 kg smaga krava, kuru personīgajā automašīnā atveda vienmēr mīļi gaidītais draugs Kjartans Haddal. Viņš Liepas nodaļu apciemo regulāri divas reizes gadā. Saņemto lietu saraksts ir plašs: sākot ar drēbēm un apaviem, beidzot ar mēbelēm. Ir saņemti arī ziedojumi naudā.

Var apbrīnot Haddala kunga entuziasmu, daudzu gadu garumā vācot Liepai visdažādākās mantas. Viņš priecājas par Latvijas skaisto dabu, taču arī pašam ir labi iekopts, liels dārzs savā zemē, kur uzzied ceriņi un puķes. Uz jautājumu, kāpēc viņš palīdz citiem, īsti nevar atbildēt, vien piebilst, ka visa viņa ģimene nodarbojas ar labdarību. Kjartana dāsno sirdi vislabāk sapratīs tie cilvēki, kuriem nav svešs dāvināšanas prieks. Ir pašsaprotami otram palīdzēt, saņemot pretī PALDIES! Vai vienkārši - redzēt prieku otra acīs. Kjartanam gribam veltīt dzejnieces K.Apšukrūmas rindas:

Vien mazliet vairāk veselības labas

Visaugstais varētu Tev labvēlībā dot,

Ar gara bagātībām, ko Tu sevī glabā,

Lai mūs vēl ilgi vari aplaimot.

„Glābiet bērnus” Liepas nodaļai pastāvēšanas 19 gados lielu atbalstu ir snieguši draugi ārzemēs: H.Eriksons, I.Hedina, L.Ekvall, B.Rodins, M.Reinberga, L.Kjeltons, E.Fors no Zviedrijas, K.Haddal un M.Andersone no Norvēģijas. Esam saņēmuši sūtījumus arī no Vācijas, ASV; palīdzību snieguši uzņēmēji Latvijā.

Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas priekšsēdētāja SkaidrīteBrence

Pašu rokām

Māls mūsu pagasta keramikas pulciņa bērniem un skolotājai Intai Ceriņai jau 13 gadus nav ne dubļi, ne eksotika, ne bizness. Māls ir viņas dzīvesveids.

Liepas keramikas pulciņā darbojas 5. – 6. gadus veci bērni no Liepas pamatskolas izglītības iestādes „Saulīte” un Liepas pamatskolas 1. – 6. klases skolēni. Bērni strādā ar Latvijas mālu, kas tiek iepirkts Vaidavas keramikas ražotnē.

Cel mani saulītē, cel,

Cel, neskaties, ka tik necils.

Manī dus saules spēks,

Manī dus senču spēks,

Manī likteni raksti –

Tas būs varens un izcils!

Nodarbības ar ekoloģiski tīru dabas materiālu attīsta bērnu spējas: smalku tausti, domāšanu, iztēli un radošo darbību, trenē pirkstiņu motoriku, kas, savukārt, attīsta smadzeņu darbību. Darbā ar plastisko materiālu notiek radošo spēju, telpiskuma un apjoma izjūtas atttīstība, kā arī telpisko formu izpratne priekšmetiskajā pasaulē, dabā, dzīvajās būtnēs.

No māla bērni veido figūriņas, traukus, dekoratīvos priekšmetus, pat rotaslietas. Labākie darbi tiek krāsoti, glazēti un pēc tam apdedzināti. Keramikas pulciņa audzēkņi ar saviem darbiem piedalās dažādās izstādēs.

Jaukākais ir pašu rokām radītais, tas ir vērtīgākais, jo otra tāda darinājuma pasaulē nav, tāpat kā pasaulē nav vienādu cilvēku.

PII „Saulīte”” vadītāja Elija Latko

UNIVERSĀLI KĀRTĪBAS UZTURĒŠANAS LIKUMI