Informatīvais izdevums Nr.12

Pa Gaismas ceļu

Šī gada 23. novembrī Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļa atzīmēja divdesmit pastāvēšanas gadus. Visus šos divdesmit gadus pie Liepas nodaļas vadības pults ir stāvējusi Skaidrīte Brence. Tieši viņas vadībā ir izveidojusies viena no spēcīgākajām „Glābiet bērnus” nodaļām Latvijā.

Sveikt jubilāri bija ieradušies gan Liepas nodaļas biedri un aktīvisti, gan ciemiņi - Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” vadītāja Ingūna Ēbele ar vīru Romualdu Ražuku, Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, kā arī ilggadējie draugi Māris Niklass un Ģertrūde Šūlmeistere. Katrs no viņiem Skaidrītei Brencei veltīja uzmanības, apbrīnas un pateicības vārdus.

R. Ražuks pasniedza Skaidrītei Brencei Latvijas Republikas Saeimas pateicību par ieguldījumu bērnu tiesību stiprināšanā, iesaistē sabiedrībai noderīgos darbos, kā arī sakaru ar ārvalstīm un nevalstiskajām organizācijām stiprināšanā. „Mēs ar jums lepojamies!”, teikts 11. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Romualda Ražuka un 11. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas parakstītajā pateicībā. Savukārt, Priekuļu novada pašvaldības Liepas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Rancāns novēlēja S.Brencei nepagurt un rast radošas idejas turpmākajiem darbības gadiem.

Ziedu pilnām rokām, aizkustinājuma asarām acīs, Skaidrīte Brence pateicās apsveicējiem un atzina, ka ziedi ir pati labākā dāvana, ko vien var vēlēties. Atskatoties uz divdesmit gados paveikto, viņa atmiņu kamolīti aizritināja līdz nodaļas izveides pirmsākumiem, ieskicēja pirmā realizētā projekta „Trūcīgo bērnu virtuve” norises un atsauca atmiņā pārējo realizēto projektu vēsturi. 

„Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes locekle Elija Latko bija sagatavojusi interesantus faktus un uzdevumus svētku dalībniekiem. Izrādās, ka nodaļas biedru vidējie statistiskie rādītāji ir: vidējais vecums – 45,6 gadi, vidējais auguma garums - 162 cm, vidējais apavu izmērs - 37, 2, vidējais savu zobu skaits mutē – 13. Bet Skaidrīte Brence, pēc klātesošo raksturojuma, ir labestīga, godīga, bezbailīga, idejiska, elastīga, nepagurstoša, radoša, saulaina, balta, prasīga un piekasīga, piedodoša un pārliecinoša, pat pigorīga....

Dieva vārds un Dziesma vienmēr ir klātesoši visos Liepas nodaļas lielākajos pasākumos, tāpēc turpmāko pasākuma vadību uzņēmās mūziķis Gints Ristamecs un Pestīšanas armijas Liepas korpusa vadītāja Inga Zvaigzne. Tieši Dieva vārds un Dieva svētība ir bijuši tie, kas daļai biedru ir palīdzējuši  uzturēt možu garu un izturēt grūtajos apstākļos. Klātesošie kopīgi izdziedāja „Bēdu, manu lielu bēdu”, ieskandēja Ziemassvētkus ar dziesmu „Četras sveces” un dziedāja līdzi visiem Ingas Zvaigznes un Ginta Ristameca izpildītajiem skaņdarbiem.

Svētku kulminācijas brīdī jubilārei tika pasniegta dzimšanas dienas torte ar divdesmit svecēm, kas, pēc tradīcijas, bija jānopūš pēc vēlēšanās iedomāšanās. Klātesošie uzreiz atcerējās bērnu draugu Karlsonu. Viņam gan labāk būtu patikušas divdesmit tortes un viena svece! Jāatzīst, ka torte bija garšīga, un Karlsons bija daudz zaudējis, paliekot bešā!

Tā caur atmiņām, jokiem un smiekliem, sveču gaismu un mūzikas skaņām „Glābiet bērnus” Liepas nodaļa iesoļoja divdesmit pirmajā pastāvēšanas gadā. Ar miera un labi padarīta darba sajūtu. Ar piepildījuma sajūtu, ko var dot tikai Sirdsdarbs. Tāds tas patiesi ir.

Skaidrīte Brence vēlāk atzina, ka jutusies ļoti laimīga. „Patika vienkāršā svētku gaisotne. Viss notika dabiski, nekas netika uzskrūvēts. Man apkārt bija tikai man tuvākie cilvēki, mani Labie Gariņi, kas visu šo laiku strādājuši kopā ar mani. Liels paldies viņiem par visu!”

Dzintra Doriņa, Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes locekle

Sasildi zemi ar savu plaukstu,
Ar savu sirdi, ar savu gribu,
Ar savu karsto mīlestību.
Tad jau ziema neliksies spīva,
Baltā dvēsele vienmēr būs dzīva.
(Marta Bārbale)

  

Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļai – 20. Šajos divdesmit gados esam ieklausījušies bērnu, gados vecu, vientuļu, slimu cilvēku likteņstāstos un centušies palīdzēt. Īstenoti vairāki labdarības projekti. Mūsu darbu novērtējuši un atbalstījuši daudzi labas gribas cilvēki Latvijā un ārzemēs. Paldies par sapratni, uzticību, paldies par brīvprātīgo darbu nodaļā, paldies par ziedojumiem mantā un naudā:

©      Elijai Latko, Dzintrai Doriņai, Guntaram Zariņam;

©      Annai Golovinai, Intai Zaksai, Intai Ceriņai;

©      Anastasijai Bečai, Janīnai Belkovskai, Ingai Muceniecei;

©      Irēnai Dubultei, Rasai Zvaigznei, Lienei Juškovai;

©      SIA „Liepa-AR”, SIA „Rebeka”, SIA „Kokrade”;

©      LG Electronics Latvia, A/S „Cēsu alus”; SIA „VAR-C”;

©      SIA „Futurus Food”, SIA „Adugs”, SIA „Rīgas Rēvija”;

©      Centrum International LLC filiālei, Siguldas „LGK atrakcijas”;

©      A/S „Laima”, biedrībai „GAiN Latvija”;

©      Edvīnam Samulim, Jānim Slesaram; laikrakstam „Diena”;

©      A/S Cēsu rajona patērētāju biedrībai, Valmieras šlāgergrupai „Pagrabs”;

©      Priekuļu novada domei, Liepas pagasta pārvaldei;

©      Z/s „Sillakas”, z/s „Kliģēni”, SIA „Rūjienas saldējums”;

©      Ģertrūdei Šūlmeisterei, Mārim Niklasam, Voltam Adamovičam;

©      Igoram Gormaļovam, Raisai Voldiņai, Ingrīdai Kneksei;

©      Ingai Ulmanei, Mārtiņam Ulmanim, Marijai Aleksējevai;

©      Annai Zondakai, Birutai Tomai, Ņinai Pujātei;

©      Zinjatai Prokošinai, Elīnai Zeltiņai, Dainai Šulcei;

©      Gintam Ristamecam, Annai Babrei; Elgai Arājai;

©      Vijai Kokorēvičai, Lāsmai Krastiņai, Margai Vītolai;

©      Marinai Kokorēvičai, Annai Kokorēvičai, Valentīnai Studentei;

©      Norvēģijā Mirdzai Andersonei, Kjartanam Haddal;

©      Zviedrijā Helgem Ēriksonam, Lenai Ekvall, Margitai Edström, Monikai Reinbergai, Gun Brittai Bergström, Brittai Solerund, Elizabetei un Knutam Tallbo, Sonjai Westerlund, Ingridai Hedin, Nan Simonson, Birgittai Vallin, Brittai Kjellberg, Lars Hjeltman, Christinei Chambay;

©      Visiem, šeit neminētajiem, bijušajiem un esošajiem Liepas nodaļas biedriem un atbalstītājiem.  

Skaidrīte Brence, Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes priekšsēdētāja

Aktivitātes 2012

©      DVĪŅU UN TRĪŅU SALIDOJUMS. Pasākumu ir paredzēts organizēt kādā no vasaras saulainajām dienām, PII „Saulīte” teritorijā. Tāpēc jau šobrīd tiek aicināti  pieteikties Priekuļu NOVADA VISU PAGASTU dvīņi un trīņi. Nav ierobežojuma vecuma ziņā! Gaidām visus - gan jaundzimušos, gan vīrus un sievas ar sirmām galvām!  Galvenais šī pasākuma vadmotīvs ir kopā būšanas prieks un lepnums par savu dzimtu. Pieteikties pa telefonu 29671890.

©      Projekts SESTDIENU KLUBIŅŠ MĀTĒM UN MEITĀM. Sestdienu rītos mātes un meitas (vienu sestdienu rītu mātes, citu sestdienu rītu meitas) apgūs rokdarbus (pērļošana, tamborēšana, tapošana u.c.), galda klāšanas un sarunu kultūru, ģērbšanās stilu, labas manieres utt. Projekta noslēguma pasākums varētu notikt Priekuļu pagasta Krūmiņmājās.

©      Kopš 2000. gada projektā „Dziedošie Rūķi” iesaistītie bērni, kas darbojas keramikas pulciņā, izgatavo māla svečturīšus un Adventes laikā apciemo vecus, vientuļus liepēniešus, dāvinot gaismiņu, dziesmas un dāvanas.                    
                               

 Esam atvērti labdarībai:

©      Frizētavā pirmsskolas vecuma bērni un bērni ar īpašām vajadzībām saņem pakalpojumus bez maksas. Bērniem līdz 18 gadiem un pensionāriem matu griešana -  viens lats;

©      Frizētavā iekārtots laikrakstu galdiņš. Tur interesenti var izlasīt laikrakstu „Diena”, „Druva”, „Priekuļu novada vēstis”, „Glābiet bērnus informatīvais izdevums” jaunākos eksemplārus;

©      Trešdienās darbojas humāno preču noliktava;

©      Keramikas klasē radoši strādā PII „Saulīte” un Liepas pamatskolas skolēni. Šeit vienmēr var apskatīt bērnu jaunāko darbu izstādi;

©      Nodaļā bērni var saņemt masāžas pakalpojumus - (iepriekš jāsazinās ar medmāsu Lienīti, telefons 26520656).

Atbrīvojies no savām kļūdām un neveiksmēm!

Pirms jaunā gada sagaidīšanas jāatvadās no vecā gada nepabeigtajiem darbiem – kļūdām, nožēlas, neveiksmēm un vilšanās. Lūk, kā to var izdarīt: uzraksti uz mazām papīra lapiņām visu, ko vēlies aizmirst, saliec lapiņas nelielā kartona kastē, ieslēdzot tajā savas skumjas un neveiksmes, savas dzīves vissliktākās dienas. Pēc tam svinīgi ietin kasti melnā vai kādas citas drūmas krāsas papīrā. Uzsauc – uz neredzēšanos! – un iemet kasti kamīnā. Ja tev nav kamīna, iemet nejaukās pagātnes atmiņas atkritumu kastē, kur tām ir īstā vieta. Bet vislabāk tomēr sadedzini (Sāra Bon Bronika).

Dedziet gaišu uguntiņu,
Ladiet ziemu istabā
Ziema brauca pār kalniņu
Sudrabotu mētelīti. (T.dz.)



Latvieši kopš laiku laikiem ir bijuši lieli buri. Nākotnes pareģošanai Vecgadā vai Jaungada vakarā ticis izmantots vasks, olas baltums, alus putas, bet visbiežāk tomēr svins (alva). Kā lej laimes? Svinu  uz uguns izkausē, ar kausiņu  lej aukstā ūdenī, atdzisušu izņem, tad pēta, kādam priekšmetam izlietais ir līdzīgs. No tā tad spriež par cilvēka nākotni. Lejot obligāti jāsaka, kuram cilvēkam nākotne tiek lieta. Ir ticējums, ka tas, ko šajā mistiskajā laikā izlejot, piepildoties (pēc K.Strauberga, 1944). Lai jums katram sava laimīte!

Aktuāli!  Piedaloties Cēsu rajona lauku partnerības projektu konkursā „Sabiedrība ar dvēseli 2011”, ir iegūts finansējums jaunas tehnikas iegādei projektam „Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas informatīvā izdevuma izdošana”. Turpmāk mūsu informatīvo izdevumu varēs lasīt pagasta bērnu un pieaugušo ambulancēs, nodaļas frizētavā, DzKS informācijas stendā, bibliotēkā, http://gb-liepasnodala.blogspot.com/   Paldies Cēsu rajona lauku partnerībai par doto iespēju! Paldies Priekuļu novada domei par līdzfinansējumu!

Bērna lūgums vecākiem

 

Nesabojājiet mani. Es zinu, ka man nevajag visu, ko es jums prasu. Es tikai jūs pārbaudu.

Nebaidieties būt stingri pret mani. Tas man parādīs manu vietu.

Nelietojiet spēku pret mani. Tas parāda, ka tikai spēkam ir vara.

Neesiet pretrunīgi. Tas padara mani dusmīgu un es cenšos panākt savu.

 Nepadodoties manām provokācijām. Tādā veidā es cenšos jūs samulsināt.

Nesamulstiet, ja es saku „es tevi ienīstu”. Es tā nedomāju, bet gribu, lai jūs nožēlotu to, ko esat nodarījuši.

Nedariet manā vietā to, ko es es pats varu izdarīt. Tas man liek justies kā zīdainim.

Nepārmetiet man un nelasiet sprediķi. Jūs būsiet ļoti pārsteigti, cik labi es zinu, kas ir labs un kas ir slikts.

Nepeliet mani. Es izlikšos kurls.

Neprasiet paskaidrojumus manai sliktajai uzvedībai. Dažreiz es nezinu, kāpēc tā izdarīju.

Neaizsargājiet mani no sekām. Man ir jāmācās no pieredzes.

Neuztraucieties, ka mēs maz laika pavadām kopā. Ir svarīgi, kā mēs to darām.

Atcerieties – es vairāk mācos no parauga, nekā no kritikas.

Turklāt –

es jūs ļoti, ļoti mīlu, un mīliet arī mani...

Novēlam visiem visiem saviem draugiem Gaišus Ziemassvētkus! Jaunajā gadā Pūķītis lai ikvienam atnes veiksmi, garīgu un materiālu piepildījumu, lidojuma sajūtu!

Laimīgu Jauno gadu, draugi!

*Izdevums tapis pateicoties Cēsu rajona lauku partnerības projektam „Sabiedrība ar dvēseli 2011”.

Informatīvais izdevums Nr.11

Projekts „Veselīgs dzīvesveids” izskanējis!

Ar labdarības pasākumu „Pie Baltās Adventes Eglītes” pagājušā gada 10.decembrī izskanēja Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas rīkotais 2010. gada lielprojekts „Veselīgs dzīvesveids”. Gada garumā projekta ietvaros 16 daudzbērnu ģimeņu māmiņas un vecmāmiņas noklausījās septiņas lekcijas – gan par veselīga uztura pamatprincipiem, gan par ārstnieciskajām tējām, gan par atkarību postošo ietekmi u.c. Projekta, kura moto bija „Mazāk ēst, vairāk kustēties!”, dalībnieces piedalījās fiziskajās aktivitātēs un praktiski apguva veselīgas ēst gatavošanas ābeci. 

 

Projektā iesaistītās māmiņas un vecmāmiņas piedalījās aptaujā un atbildēja uz vairākiem jautājumiem: „kā tu vērtē projektu?”, „kura bija noderīgākā lekcija?”, „kādas bija nepilnības, kas būtu jāņem vērā, rīkojot citus projektus?”, „kādos projektos tu gribētu piedalīties vēl?”

Kopumā respondentes projektu vērtēja kā noderīgu un labu. Par noderīgām tika atzītas faktiski visas lekcijas - gan daktera Tereško lekcija par zāļu tējām, gan ginekoloģes I.Kornetes lekcija par sievietes veselību, gan lekcijas par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm, gan lekcija par dažāda veida atkarībām.

Respondentes būtiskus trūkumus projekta norisē nav saskatījušas, vienīgi bilst, ka lekcijas varēja būt garākas. Viņas secina, ka pašas maz uzdevušas jautājumus un sākušas jautāt tikai tad, kad lektoram jau bijis jādodas prom. Vairāk vajadzējis arī savstarpēji dalīties savās domās un dzīves pieredzē. Kāda māmiņa rezumē: „Bijām kautrīgas, maz jautājumus uzdevām, pašas vainīgas!” 

Arī projekta vadītāja S.Brence atzīst, ka vajadzējis rosināt māmiņas debatēt par attiecīgo tēmu vairāk. Par noderīgāko sev viņa atzīst lekciju par pareizu uzturu un neslēpj, ka iepriekš nekad ziemas laikā neesot nometusi svaru. Taču šogad – mīnus 2 kilogrami! Un tas, pateicoties projekta moto „Mazāk ēst, vairāk kustēties!”

Tematu, ko vēlētos dzirdēt māmiņas un vecmāmiņas turpmākā nākotnē, klāsts ir plašs: veselīgs dzīvesveids, izdzīvošana pašreizējos apstākļos, bērnu pareiza  audzināšana, savstarpējās attiecības ģimenē, konservēšana, ķermeņa un matu kopšana, rotu darināšana, horoskopu sastādīšanas māksla. Viena no eksotiskākajām vēlmēm ir ikebanas apguve.

Apkopojot aptaujas rezultātus, var secināt, ka šādi projekti ir ļoti vajadzīgi, tāpēc būtu jārīko arī turpmāk. Cerēsim, ka Skaidrītei Brencei pietiks veselības un izturības, bet, galvenais, materiālās bāzes, lai īstenotu kaut nelielu daļu no iepriekš rakstītā! S.Brence ir vienīgā naudas meklētāja visiem Liepas nodaļas projektiem un pasākumiem, no kuriem daži (piemēram, telpu remonts) ir pat vairāku tūkstošu latu vērti. 

  

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļai šogad 20 gadu jubileja!

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļai šī gada 23. novembrī paliks divdesmit gadi. Pastāvēšanas gados ir īstenoti vairāki lielāki vai mazāki projekti. Atskatotos uz šiem ražīgā darba gadiem, varu teikt, ka izdarīts ir ļoti daudz.

Liepas nodaļas pirmā projekta „Trūcīgo bērnu virtuve” īstenošanā piedalījās nodaļas aktīvisti un bērnu vecāki. Projekta vajadzībām tika stādīti ogulāji, augļu koki, tika uzcelta siltumnīca, kurā audzēja dārzeņus. Ravējot saimnieka kartupeļus, tika nopelnīti kartupeļi arī trūcīgo bērnu virtuvei, bet gaļas un piena izstrādājumus virtuvei nodrošināja ieņēmumi no pašu ražotajiem cimdiem. Virtuves vajadzībām ziedoja arī vietējie veikali. Projekta ietvaros trīs gadus katru dienu bez maksas siltu ēdienu saņēma vidēji 35 cilvēki.

Vadoties pēc aktuālajām vajadzībām Liepas pagastā, tika izstrādāti nākošie projekti: „Veselības veicināšanas centrs”, „Psiholoģiskā palīdzība”, „Sestdienu klubiņš bērniem ar veselības problēmām”, „Dziedošie Rūķi”, „Labdarības kopa „Cerība”” (darbojās bērni kopā ar vecākiem, vecvecākiem), „Narkotikām – Nē!” un citi.

Šogad ir uzsākta projekta „Nodaļas telpu remonts” īstenošana. Dažām Liepas nodaļas telpām šis ir pirmais remonts 20 pastāvēšanas gadu laikā! Telpu remonta tāme ir aprēķināta 10 tūkstošu latu apmērā.

Nevalstiskai organizācijai tā ir ĻOTI liela nauda. Šī iemesla dēļ tiek meklēti atbalstītāji Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā. Ar SIA „VAR” un Edvīna Samuļa atbalstu jau iekārtota mājīga, skaista māla izstrādājumu apdedzināšanas telpa (skatīt attēlu). Pašlaik uzsākts remonts vēl vienā no remontējamajām telpām.

Ceram, ka šogad spēsim paveikt iecerēto un Liepas nodaļas 20 gadu jubileju kopā ar draugiem un atbalstītājiem svinēsim jau izremontētās telpās! 

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes priekšsēdētāja: Sk. Brence

Virtuālās vides vilinājums

Internets ir kļuvis par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Visas paaudzes – sākot ar bērniem, beidzot ar vecvecākiem, ir kļuvušas šī nenovēršamības (brīnuma, sērgas – sauciet kā gribat)  dalībnieces. 

Jaunākie pētījumi rāda, ka interneta lietotāju vecums pamazām samazinās. Kādu varbūt tas šokēs, bet jau 4-6 gadu veci bērni ir aktīvi datorlietotāji. Internetvide ir tik aizraujoša un intriģējoša, ka bērns, kļūstot par tās dalībnieku, vienkārši iekrīt azartā. Viss notiek gluži kā brīnumpasakā: nospied taustiņu – atveras viena pasaule, nospied citu taustiņu, atveras cita pasaule, viss ir tik neparasts, brīnumains. Pēkšņi, bez jebkādiem ierobežojumiem, ir pieejama pieaugušo pasaule, kas vienmēr ir bijusi noslēpumaina un vilinoša. Jauniešiem internets ir kļuvis  par tikpat  neatņemamu dzīves sastāvdaļu kā mazgāšanās vai ēšana. Tas ir logs uz pasauli, kurai viņi pieder – tur viņi kontaktējas, mācās, tur risina personīgos jautājumus, tur dibina attiecības.

Pēc Latvijas Interneta Asociācijas (LIA) Drošāka Interneta centra “Net-Safe Latvia”pasūtījuma 2010. gadā laika periodā no maija līdz jūnijam tika veikts pētījums “Moderno tehnoloģiju izmantojums un drošība internetā”.  Pētījuma rezultāti rāda, ka internetu izmanto 85% bērnu vecumā līdz 13 gadiem, bet pēc 13 gadu vecuma sasniegšanas – vairāk kā 90%. 71% bērnu vecumā līdz 13 gadiem un 87% bērnu vecumā no 14-18 gadiem internetu izmanto katru dienu. Apmēram puse (attiecīgi 46% un 55% abām grupām) aptaujāto vidēji internetā pavada 2-3 stundas dienā. Vairāk kā 5 stundas dienā internetā pavada attiecīgi 4% un 10% abām grupām. 

 

Bērni vecumā no 14-18 gadiem internetu izmanto informācijas meklēšanai (82%), mācībām (84%), sociālo tīklu apmeklēšanai (73%). Bērniem vecumposmā līdz 13 gadiem šie skaitļi ir nedaudz zemāki (65% informācijas meklēšanai un mācībām, 57% sociālo tīklu apmeklēšanai). Nekādi ierobežojumi vai aizliegumi interneta izmantošanai nav noteikti 26% bērnu vecumā līdz 13 gadu vecumam un 67% bērnu vecumā no 14-18 gadiem.  Savukārt, vecāku noteiktos ierobežojumus neievēro attiecīgi 12% un 32% abu mērķgrupu bērnu.

Kā pasargāt savus bērnus? 

Kā pasargāt savus bērnus no virtuālās vides nevēlamās informācijas, attēliem, virtuālās uzmācības?  Šo jautājumu uzdevumu speciālistiem. Edvards Gražulis, subprovaidera “Edlens” valdes loceklis, norāda, ka pie viņa ne reizes vien griezušies vietējo institūciju pārstāvji ar lūgumu palīdzēt. “Interneta saturu kontrolēt praktiski nav iespējams, jo tad būtu vajadzīgs datu administrators, kas visu dienu sēž pie datora un filtrē datus, un kuram, protams, būtu jāmaksā alga. Un visas lapas tik un tā nevar nobloķēt. Tad jau būtu jānobloķē visa pasaule! Klientiem tas nepatiktu”, atzīst E.Gražulis. Viņš arī norāda, ka par lapas saturu būtu jārūpējas ražotājam jau iestrādājot rīkus, kas bloķē nevēlamu informāciju. Jaunās pārlūkprogrammas, piemēram, Microsoft Internet Explorer,  Mozilla Firefox, Opera u.c. pašas nodrošina reklāmas baneru bloķēšanu.

Viņš iesaka vecākiem pašiem datus vai nu filtrēt, vai uzlikt datoram paroli. Interneta filtrs kontrolē, kāda satura interneta vietnes iespējams apskatīt datorā, kā arī atļauj vai ierobežo lietotāja piekļuvi konkrētajām vietnēm. Pastāv trīs interneta filtru veidi: 1) filtri ar melnajiem sarakstiem, kuros iekļauj to interneta vietņu adreses, kuru saturs ir nevēlams; 2) filtri ar baltajiem sarakstiem, kas satur to interneta vietņu adreses, kuru saturs nerada draudus bērnam; 3) trešā veida filtru darbības princips balstās uz interneta vietnes satura kontroli. Šie filtri pāmeklē interneta vietni, meklējot nevēlamus vārdus, frāzes vai attēlus. Un liedz pieeju vietnei, ja tādus atrod. Praksē populārākie ir filtri ar melnajiem sarakstiem  savienojumā ar satura kontroles filtriem. Tie bloķē lielāko daļu nevēlamā satura un ļauj apskatīt lielāko daļu pieejamo materiālu. Parole dot pieeju datoram, taču nedod pieeju internetam. No praktiskā viedokļa vienkāršāk ir uzlikt paroli. Vēl viena drošības sistēma, ko min E.Gražulis, ir Firewall vai Ugunsmūris. Ugunsmūris aizsargā no vīrusu iekļūšanas datorā, no spiegprogrammatūrām, no pop-up logiem, surogātpasta un svešinieku piekļuves datoram.

Sīkāks datora aizsargtehnoloģiju (pretvīrusu programmatūru, ugunsmūra (Firewall), satura filtru, kontroles programmu, paroļu) raksturojums ir dots vietnē www.drossinternets.lv.  

Jautāts par to, kas ir atbildīgs par ziņu portālu Delfi, TvNet un Apollo u.c. informāciju, E.Gražulis atzīst, ka nevar atbildēt uz šo jautājumu. Viņš norāda, ka interneta kanālus kontrolē lielie provaideri (Lattelecom, Triatel, Baltcom u.c.), kuriem ir pieeja visiem kanāliem.

Iepriekšteiktais liek secināt, ka personālo (mājas) datoru no dažāda veida kiberuzbrukumiem ir iespējams aizsargāt. Ir vajadzīga tikai pašu vecāku ieinteresētība, uzņēmība un informētība. Daudz lielākus draudus rada it kā nevainīgi internetresursi, piemēram, www.draugiem.lv, kuri ar savu spožo publisko tēlu ir radījuši uzticamas sociālās vietnes iespaidu, bet patiesībā satur potenciāli bīstamu informāciju bērnam. To atzīst visi manis aptaujātie jaunieši.

Vienatnē cīnīties ar tīkla gigantiem ir neiespējami. Vecākiem cīņā par savu bērnu virtuālo drošību var nākt institūcijas, piemēram, Latvijas Interneta asociācija (LIA), kas sadarbojas ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kā arī LIA radītais Drošāka Interneta centrs  “Net-Safe Latvia”. Visas šīs institūcijas savus spēkus ir mobilizējušas mājaslapā www.drossinternets.lv, kuru uz šo brīdi var uzskatīt par informatīvi spēcīgāko vietni, kas informē bērnus, vecākus un skolotājus par drošību internetā.

Par pamanītu bērna interešu apdraudējumu internetā var ziņot iepriekš minētajā mājaslapā, vai Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunim 116111 (80006008). 

Apkopojot iegūto informāciju, var secināt, ka bērnu virtuālā drošība pašlaik tiešām ir tikai un vienīgi vecāku rokās. Pret interneta tūkstoškāja ģenerētajiem atkritumiem, vismaz pašlaik, pretlīdzekļu nav. 

VECĀKI, sekojiet līdzi sava bērna dienas gaitām!

Informāciju analizēja Dzintra Doriņa

 

Informācija Priekuļu novada iedzīvotājiem

Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas uzdevumi ir 1) bērnu tiesību aizsardzība, 2) labdarība, 3) ziedojumu vākšana. 

Liepas nodaļa sniedz sekojošus labdarības pakalpojumus:

• Liepas nodaļas valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Brence uzklausa iedzīvotāju problēmas, sniedz padomu. Pieņem trešdienās, sestdienās no 8⁰⁰ – 13⁰⁰ , telefons 29671890.
• Masāžas kabinetā medmāsa Liene Juškova apkalpo trūcīgo ģimeņu mazuļus bez maksas, iepriekšējais pieraksts obligāts, telefons 26520656.
• Keramikas klasē skolotāja Inta Ceriņa radoši strādā ar PII „Saulīte” un Liepas pamatskolas bērniem. Pulciņa telpās apskatāma bērnu darbu izstāde.
• Frizētavā meistare Marija Aļeksējeva griež matus pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām bez maksas, pensionāriem – Ls 1.00,  telefons 26575419. Darba laiks: otrdienās, trešdienās, piektdienās, sestdienās no 9⁰⁰-16⁰⁰ Frizētavā lasīšanai pieejami laikraksti „Druva”, „Diena”, „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas informatīvais izdevums, „Priekuļu novada vēstis”.
• 
  Mantu noliktavā trešdienās no 8⁰⁰- 13⁰⁰ ikviens novada iedzīvotājs bez maksas var saņemt apģērbu, apavus, traukus, rotaļlietas un citas lietas, iepriekš piezvanot pa telefonu 29671890.

Sveicam visus savus lasītājus

ar Pavasara atnākšanu!

Lai bērzu zariem pumpuriņi briest, lai ripo olas, cāļi čiepst!