Informatīvais izdevums Nr.11

Projekts „Veselīgs dzīvesveids” izskanējis!

Ar labdarības pasākumu „Pie Baltās Adventes Eglītes” pagājušā gada 10.decembrī izskanēja Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas rīkotais 2010. gada lielprojekts „Veselīgs dzīvesveids”. Gada garumā projekta ietvaros 16 daudzbērnu ģimeņu māmiņas un vecmāmiņas noklausījās septiņas lekcijas – gan par veselīga uztura pamatprincipiem, gan par ārstnieciskajām tējām, gan par atkarību postošo ietekmi u.c. Projekta, kura moto bija „Mazāk ēst, vairāk kustēties!”, dalībnieces piedalījās fiziskajās aktivitātēs un praktiski apguva veselīgas ēst gatavošanas ābeci. 

 

Projektā iesaistītās māmiņas un vecmāmiņas piedalījās aptaujā un atbildēja uz vairākiem jautājumiem: „kā tu vērtē projektu?”, „kura bija noderīgākā lekcija?”, „kādas bija nepilnības, kas būtu jāņem vērā, rīkojot citus projektus?”, „kādos projektos tu gribētu piedalīties vēl?”

Kopumā respondentes projektu vērtēja kā noderīgu un labu. Par noderīgām tika atzītas faktiski visas lekcijas - gan daktera Tereško lekcija par zāļu tējām, gan ginekoloģes I.Kornetes lekcija par sievietes veselību, gan lekcijas par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm, gan lekcija par dažāda veida atkarībām.

Respondentes būtiskus trūkumus projekta norisē nav saskatījušas, vienīgi bilst, ka lekcijas varēja būt garākas. Viņas secina, ka pašas maz uzdevušas jautājumus un sākušas jautāt tikai tad, kad lektoram jau bijis jādodas prom. Vairāk vajadzējis arī savstarpēji dalīties savās domās un dzīves pieredzē. Kāda māmiņa rezumē: „Bijām kautrīgas, maz jautājumus uzdevām, pašas vainīgas!” 

Arī projekta vadītāja S.Brence atzīst, ka vajadzējis rosināt māmiņas debatēt par attiecīgo tēmu vairāk. Par noderīgāko sev viņa atzīst lekciju par pareizu uzturu un neslēpj, ka iepriekš nekad ziemas laikā neesot nometusi svaru. Taču šogad – mīnus 2 kilogrami! Un tas, pateicoties projekta moto „Mazāk ēst, vairāk kustēties!”

Tematu, ko vēlētos dzirdēt māmiņas un vecmāmiņas turpmākā nākotnē, klāsts ir plašs: veselīgs dzīvesveids, izdzīvošana pašreizējos apstākļos, bērnu pareiza  audzināšana, savstarpējās attiecības ģimenē, konservēšana, ķermeņa un matu kopšana, rotu darināšana, horoskopu sastādīšanas māksla. Viena no eksotiskākajām vēlmēm ir ikebanas apguve.

Apkopojot aptaujas rezultātus, var secināt, ka šādi projekti ir ļoti vajadzīgi, tāpēc būtu jārīko arī turpmāk. Cerēsim, ka Skaidrītei Brencei pietiks veselības un izturības, bet, galvenais, materiālās bāzes, lai īstenotu kaut nelielu daļu no iepriekš rakstītā! S.Brence ir vienīgā naudas meklētāja visiem Liepas nodaļas projektiem un pasākumiem, no kuriem daži (piemēram, telpu remonts) ir pat vairāku tūkstošu latu vērti. 

  

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļai šogad 20 gadu jubileja!

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļai šī gada 23. novembrī paliks divdesmit gadi. Pastāvēšanas gados ir īstenoti vairāki lielāki vai mazāki projekti. Atskatotos uz šiem ražīgā darba gadiem, varu teikt, ka izdarīts ir ļoti daudz.

Liepas nodaļas pirmā projekta „Trūcīgo bērnu virtuve” īstenošanā piedalījās nodaļas aktīvisti un bērnu vecāki. Projekta vajadzībām tika stādīti ogulāji, augļu koki, tika uzcelta siltumnīca, kurā audzēja dārzeņus. Ravējot saimnieka kartupeļus, tika nopelnīti kartupeļi arī trūcīgo bērnu virtuvei, bet gaļas un piena izstrādājumus virtuvei nodrošināja ieņēmumi no pašu ražotajiem cimdiem. Virtuves vajadzībām ziedoja arī vietējie veikali. Projekta ietvaros trīs gadus katru dienu bez maksas siltu ēdienu saņēma vidēji 35 cilvēki.

Vadoties pēc aktuālajām vajadzībām Liepas pagastā, tika izstrādāti nākošie projekti: „Veselības veicināšanas centrs”, „Psiholoģiskā palīdzība”, „Sestdienu klubiņš bērniem ar veselības problēmām”, „Dziedošie Rūķi”, „Labdarības kopa „Cerība”” (darbojās bērni kopā ar vecākiem, vecvecākiem), „Narkotikām – Nē!” un citi.

Šogad ir uzsākta projekta „Nodaļas telpu remonts” īstenošana. Dažām Liepas nodaļas telpām šis ir pirmais remonts 20 pastāvēšanas gadu laikā! Telpu remonta tāme ir aprēķināta 10 tūkstošu latu apmērā.

Nevalstiskai organizācijai tā ir ĻOTI liela nauda. Šī iemesla dēļ tiek meklēti atbalstītāji Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā. Ar SIA „VAR” un Edvīna Samuļa atbalstu jau iekārtota mājīga, skaista māla izstrādājumu apdedzināšanas telpa (skatīt attēlu). Pašlaik uzsākts remonts vēl vienā no remontējamajām telpām.

Ceram, ka šogad spēsim paveikt iecerēto un Liepas nodaļas 20 gadu jubileju kopā ar draugiem un atbalstītājiem svinēsim jau izremontētās telpās! 

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes priekšsēdētāja: Sk. Brence

Virtuālās vides vilinājums

Internets ir kļuvis par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Visas paaudzes – sākot ar bērniem, beidzot ar vecvecākiem, ir kļuvušas šī nenovēršamības (brīnuma, sērgas – sauciet kā gribat)  dalībnieces. 

Jaunākie pētījumi rāda, ka interneta lietotāju vecums pamazām samazinās. Kādu varbūt tas šokēs, bet jau 4-6 gadu veci bērni ir aktīvi datorlietotāji. Internetvide ir tik aizraujoša un intriģējoša, ka bērns, kļūstot par tās dalībnieku, vienkārši iekrīt azartā. Viss notiek gluži kā brīnumpasakā: nospied taustiņu – atveras viena pasaule, nospied citu taustiņu, atveras cita pasaule, viss ir tik neparasts, brīnumains. Pēkšņi, bez jebkādiem ierobežojumiem, ir pieejama pieaugušo pasaule, kas vienmēr ir bijusi noslēpumaina un vilinoša. Jauniešiem internets ir kļuvis  par tikpat  neatņemamu dzīves sastāvdaļu kā mazgāšanās vai ēšana. Tas ir logs uz pasauli, kurai viņi pieder – tur viņi kontaktējas, mācās, tur risina personīgos jautājumus, tur dibina attiecības.

Pēc Latvijas Interneta Asociācijas (LIA) Drošāka Interneta centra “Net-Safe Latvia”pasūtījuma 2010. gadā laika periodā no maija līdz jūnijam tika veikts pētījums “Moderno tehnoloģiju izmantojums un drošība internetā”.  Pētījuma rezultāti rāda, ka internetu izmanto 85% bērnu vecumā līdz 13 gadiem, bet pēc 13 gadu vecuma sasniegšanas – vairāk kā 90%. 71% bērnu vecumā līdz 13 gadiem un 87% bērnu vecumā no 14-18 gadiem internetu izmanto katru dienu. Apmēram puse (attiecīgi 46% un 55% abām grupām) aptaujāto vidēji internetā pavada 2-3 stundas dienā. Vairāk kā 5 stundas dienā internetā pavada attiecīgi 4% un 10% abām grupām. 

 

Bērni vecumā no 14-18 gadiem internetu izmanto informācijas meklēšanai (82%), mācībām (84%), sociālo tīklu apmeklēšanai (73%). Bērniem vecumposmā līdz 13 gadiem šie skaitļi ir nedaudz zemāki (65% informācijas meklēšanai un mācībām, 57% sociālo tīklu apmeklēšanai). Nekādi ierobežojumi vai aizliegumi interneta izmantošanai nav noteikti 26% bērnu vecumā līdz 13 gadu vecumam un 67% bērnu vecumā no 14-18 gadiem.  Savukārt, vecāku noteiktos ierobežojumus neievēro attiecīgi 12% un 32% abu mērķgrupu bērnu.

Kā pasargāt savus bērnus? 

Kā pasargāt savus bērnus no virtuālās vides nevēlamās informācijas, attēliem, virtuālās uzmācības?  Šo jautājumu uzdevumu speciālistiem. Edvards Gražulis, subprovaidera “Edlens” valdes loceklis, norāda, ka pie viņa ne reizes vien griezušies vietējo institūciju pārstāvji ar lūgumu palīdzēt. “Interneta saturu kontrolēt praktiski nav iespējams, jo tad būtu vajadzīgs datu administrators, kas visu dienu sēž pie datora un filtrē datus, un kuram, protams, būtu jāmaksā alga. Un visas lapas tik un tā nevar nobloķēt. Tad jau būtu jānobloķē visa pasaule! Klientiem tas nepatiktu”, atzīst E.Gražulis. Viņš arī norāda, ka par lapas saturu būtu jārūpējas ražotājam jau iestrādājot rīkus, kas bloķē nevēlamu informāciju. Jaunās pārlūkprogrammas, piemēram, Microsoft Internet Explorer,  Mozilla Firefox, Opera u.c. pašas nodrošina reklāmas baneru bloķēšanu.

Viņš iesaka vecākiem pašiem datus vai nu filtrēt, vai uzlikt datoram paroli. Interneta filtrs kontrolē, kāda satura interneta vietnes iespējams apskatīt datorā, kā arī atļauj vai ierobežo lietotāja piekļuvi konkrētajām vietnēm. Pastāv trīs interneta filtru veidi: 1) filtri ar melnajiem sarakstiem, kuros iekļauj to interneta vietņu adreses, kuru saturs ir nevēlams; 2) filtri ar baltajiem sarakstiem, kas satur to interneta vietņu adreses, kuru saturs nerada draudus bērnam; 3) trešā veida filtru darbības princips balstās uz interneta vietnes satura kontroli. Šie filtri pāmeklē interneta vietni, meklējot nevēlamus vārdus, frāzes vai attēlus. Un liedz pieeju vietnei, ja tādus atrod. Praksē populārākie ir filtri ar melnajiem sarakstiem  savienojumā ar satura kontroles filtriem. Tie bloķē lielāko daļu nevēlamā satura un ļauj apskatīt lielāko daļu pieejamo materiālu. Parole dot pieeju datoram, taču nedod pieeju internetam. No praktiskā viedokļa vienkāršāk ir uzlikt paroli. Vēl viena drošības sistēma, ko min E.Gražulis, ir Firewall vai Ugunsmūris. Ugunsmūris aizsargā no vīrusu iekļūšanas datorā, no spiegprogrammatūrām, no pop-up logiem, surogātpasta un svešinieku piekļuves datoram.

Sīkāks datora aizsargtehnoloģiju (pretvīrusu programmatūru, ugunsmūra (Firewall), satura filtru, kontroles programmu, paroļu) raksturojums ir dots vietnē www.drossinternets.lv.  

Jautāts par to, kas ir atbildīgs par ziņu portālu Delfi, TvNet un Apollo u.c. informāciju, E.Gražulis atzīst, ka nevar atbildēt uz šo jautājumu. Viņš norāda, ka interneta kanālus kontrolē lielie provaideri (Lattelecom, Triatel, Baltcom u.c.), kuriem ir pieeja visiem kanāliem.

Iepriekšteiktais liek secināt, ka personālo (mājas) datoru no dažāda veida kiberuzbrukumiem ir iespējams aizsargāt. Ir vajadzīga tikai pašu vecāku ieinteresētība, uzņēmība un informētība. Daudz lielākus draudus rada it kā nevainīgi internetresursi, piemēram, www.draugiem.lv, kuri ar savu spožo publisko tēlu ir radījuši uzticamas sociālās vietnes iespaidu, bet patiesībā satur potenciāli bīstamu informāciju bērnam. To atzīst visi manis aptaujātie jaunieši.

Vienatnē cīnīties ar tīkla gigantiem ir neiespējami. Vecākiem cīņā par savu bērnu virtuālo drošību var nākt institūcijas, piemēram, Latvijas Interneta asociācija (LIA), kas sadarbojas ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kā arī LIA radītais Drošāka Interneta centrs  “Net-Safe Latvia”. Visas šīs institūcijas savus spēkus ir mobilizējušas mājaslapā www.drossinternets.lv, kuru uz šo brīdi var uzskatīt par informatīvi spēcīgāko vietni, kas informē bērnus, vecākus un skolotājus par drošību internetā.

Par pamanītu bērna interešu apdraudējumu internetā var ziņot iepriekš minētajā mājaslapā, vai Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunim 116111 (80006008). 

Apkopojot iegūto informāciju, var secināt, ka bērnu virtuālā drošība pašlaik tiešām ir tikai un vienīgi vecāku rokās. Pret interneta tūkstoškāja ģenerētajiem atkritumiem, vismaz pašlaik, pretlīdzekļu nav. 

VECĀKI, sekojiet līdzi sava bērna dienas gaitām!

Informāciju analizēja Dzintra Doriņa

 

Informācija Priekuļu novada iedzīvotājiem

Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas uzdevumi ir 1) bērnu tiesību aizsardzība, 2) labdarība, 3) ziedojumu vākšana. 

Liepas nodaļa sniedz sekojošus labdarības pakalpojumus:

• Liepas nodaļas valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Brence uzklausa iedzīvotāju problēmas, sniedz padomu. Pieņem trešdienās, sestdienās no 8⁰⁰ – 13⁰⁰ , telefons 29671890.
• Masāžas kabinetā medmāsa Liene Juškova apkalpo trūcīgo ģimeņu mazuļus bez maksas, iepriekšējais pieraksts obligāts, telefons 26520656.
• Keramikas klasē skolotāja Inta Ceriņa radoši strādā ar PII „Saulīte” un Liepas pamatskolas bērniem. Pulciņa telpās apskatāma bērnu darbu izstāde.
• Frizētavā meistare Marija Aļeksējeva griež matus pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām bez maksas, pensionāriem – Ls 1.00,  telefons 26575419. Darba laiks: otrdienās, trešdienās, piektdienās, sestdienās no 9⁰⁰-16⁰⁰ Frizētavā lasīšanai pieejami laikraksti „Druva”, „Diena”, „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas informatīvais izdevums, „Priekuļu novada vēstis”.
• 
  Mantu noliktavā trešdienās no 8⁰⁰- 13⁰⁰ ikviens novada iedzīvotājs bez maksas var saņemt apģērbu, apavus, traukus, rotaļlietas un citas lietas, iepriekš piezvanot pa telefonu 29671890.

Sveicam visus savus lasītājus

ar Pavasara atnākšanu!

Lai bērzu zariem pumpuriņi briest, lai ripo olas, cāļi čiepst!