Informatīvais izdevums Nr.13

    

Kā mīkla par pīrādziņu tapa

Šī gada 20. septembrī biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas dalībnieces projekta „Sestdienu klubiņš mātēm un meitām” ietvaros devās uz Liepas pagasta mājām „Krūmiņi” (tautā sauktas Krūmiņmājas). Šo pasākumu bija izplānojusi Liepas nodaļas „Glābiet bērnus” vadītāja Skaidrīte Brence.

Saimniece Aina Tarasova savus ciemiņus sagaidīja, tērpusies tautastērpā. Viņa sniedza nelielu ieskatu dzimtas vēsturē un atklāja, ka šobrīd Krūmiņmājās dzīvo dzimta piektajā paaudzē.

Pati Aina Tarasova visu mūžu ir pirmskolas pedagogs. Pašlaik viņa vada pedagoģisko procesu Cēsu 3.pamatskolā. Bet maizes cepšanas process Krūmiņmājās aizsākās 2005. gadā pēc Eiropas Savienības kursu „Brīvdabas pedagoģija” pabeigšanas. Lai bērniem radītu priekšstatu par to, kas notiek ar zemi un graudiem, tikai izveidota programma „No graudiem līdz maizei”. Šīs programmas ietvaros bērni iepazīst labību, kas aug mūsu laukos, iepazīstas ar dārzeņiem, ko izaudzē tīrumā. „Bērni nezina viselementārākās lietas, viņi nezina, no kurienes nāk piens un maizīte. Viņi, piemēram, nezina, ka pagrabos var glabāt saknes – kartupeļus, bietes, burkānus, ne tikai riteņus”, stāsta Aina Tarasova.
 

Kā teicis Jānis Rainis, „runas ir garas, darbs ir īss”, tāpēc žigli pie darba! Vispirms kārtīgi jānomazgā rokas, jo, kā gan var ķerties klāt maizītei ar netīriem pirkstiem? Saimniece jau ir sagatavojusi galdus ar bļodām un visu darbam nepieciešamo, un divas mīklas mīcītāju komandas ķeras pie darba. Tikmēr saimniece ievada projekta dalībnieces mīklas noslēpumos.

„Mēs ņemam 1/3 daļu miežu miltus un 2/3 daļas kviešu miltu. Var ņemt arī tikai kviešu miltus. Uz 1 kg miltu ņem ½ litru šķidruma – ūdeni, kefīru un pienu, katru apmēram vienu trešo daļu. Kefīrs čaganumam, ūdens kraukšķīgumam, nu, bet piens ir piens. Eļļu ņem apmēram 200 -300 gramus un mīklai klāt liek procesa beigās – tad, kad pievienoti milti. Ja eļļu liek klāt raugam, mīkla nerūgst. Raugu ņem apmēram puspaciņu, pieliek nedaudz cukuru, ūdeni (vai pienu) un uzraudzē. Jā, un vēl sāls, cukurs un vaniļas cukurs, kas tiek pievienots obligāti! Mīklai jābūt pacietai, un tā ir kārtīgi jāizmīca – tā lai atlec no rokām”.  Saimniece stāsta, ka tēvs, kādreizējās Cēsu kafejnīcas beķeris, esot mācījis: „Meit, pīrāgiem cukuru nežēlo, un arī sāls ir jājūt!”.

Kad mīkla sastrādāta gludā, spīdīgā kamolā, tā tiek nesta uz saimes māju, kur lielās mūra krāsns mutē rauga briedināta, rūpīgu roku un siltuma apglāstīta, sāk savu maizes ceļu. Tikmēr projekta dalībniecēm nākamais svarīgais uzdevums – jākur ugunskurs. Saimniece jau ir izveidojusi malkas slietenīti – apakšā sausa malciņa, apkārt vertikāli salikta malciņa, lai vējš netiek cauri. Kad uguns rūkdama sāk laizīt malkas šķilas, drīz vien jāsāk uguns apsēdināšana. Uguntiņa ir krietni ieskrējusies savā darbā, tāpēc tā jānomierina - ar kādu lielāku koku sakrautās pagales jānolaiž uz leju. Tagad uz tās var uzsēdināt lielo, melno grāpi, kurā sautēsies zirņi projekta dalībnieču galdam. 

Atelpas brīdī starp darbiem saimniece stāsta par katru labības veidu, tās pielietojamību un rāda, kā labību atšķirt: „Rudzi aug tikai Baltijas valstīs, jo šeit tiem ir labvēlīgi augšanas apstākļi. Aukstās ziemās rudziem veidojas labi zelmenīši. Kviešiem vienīgajiem nav ūsu (akota). No kviesīša ēdam baltmaizīti, mannā. Mannā visiem garšo, lai gan viss vērtīgais no grauda ir nodrupināts. Auzu pārslas ir balerīnu un kosmonautu pārtika, arī kumeliņš ēd auzas, jo auzu putra ir ļoti spēcinoša. Miezītim ir visgarākās ūsas. No miezīša taisa grūbas, vāra miežu putru un cep karašas. Grūbas ir labas tiem, kam sāp locītavas. Tikai vakarā tās ir jānomērcē”. Saimniece  pukojās par latviešu  nepareizajiem ēšanas ne-tikumiem:”Latvietis agrāk ēda putru ar gaļu un kartupeli ar zivi. Tas ir vislielākais grēks, ka kartupeli ēd ar gaļu”. 

Kad mīkliņa pastrādājusi, laiks strādāt arī projekta dalībniecēm. Katrai tiek iedalīts dēlītis, katrai tiek mīklas pikucis no lielās mīklas bļodas, gaļa un āboli pildījumam jau ir uz galda, un darbs var sākties! Viens strādā klusējot, cits pūš un sten, ka nekas neizdodas. Jā, raibi jau tie pīrādziņi ir – vienam sāni atsprāguši vaļā, cits tāds resns, cits tāds tievs un garš. Bet kopumā jau savos punčos vien būs jāliek, un ko var prasīt, ja dažs pirmo reizi mūžā mīklas darbus veic!

Kad mīkliņa pastrādājusi, laiks strādāt arī projekta dalībniecēm. Katrai tiek iedalīts dēlītis, katrai tiek mīklas pikucis no lielās mīklas bļodas, gaļa un āboli pildījumam jau ir uz galda, un darbs var sākties! Viens strādā klusējot, cits pūš un sten, ka nekas neizdodas. Jā, raibi jau tie pīrādziņi ir – vienam sāni atsprāguši vaļā, cits tāds resns, cits tāds tievs un garš. Bet kopumā jau savos punčos vien būs jāliek, un ko var prasīt, ja dažs pirmo reizi mūžā mīklas darbus veic! 

Čakli strādā meitenes un, skat, pēdējā panna aizceļo uz lielās Maizes Krāsns (ļoti svarīga Personība Krūmiņmājās!) muti saimes mājā. Lielajā Maizes Krāsnī ieiet akurāt trīs pīrāgu pannas vienlaicīgi, tāpēc nav ilgi jāgaida, līdz pirmie pīrāgi jau gozē savus brūnos sānus un prasīt prasās nogaršojami. Un projekta meitenes spieto ap Maizes Krāsni. Vai tas ir krāsns pievilkšanās spēks? Varbūt mīklas pievilkšanās spēks?

Ar mīlestību pagatavotam ēdienam piederas skaisti saklāts galds. Tā kā šis pasākums notiek tādā īsti latviskā garā, tad arī galda klājumā tiek ievērotas latviskās tradīcijas. 

Kad sava darba augļi baudīti un lauku mājas solis nedaudz iepazīts, projekta dalībnieces gaida vēl viens pārsteigums. Izrādās, ka paredzētas fiziskas aktivitātes, jo, raugi – kustība ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa! Tāda ir Ainas Tarasovas dzīves filosofija. Aktivitātes vada sporta skolotāja Rasa Siliņa, saimnieces kolēģe. Aktivitātes ir tieši laikā, jo ...tie pīrādziņi, tie pīrādziņi! Tā nu meitenes izskraidās, izlēkājas, izsmejas, met mērķī, mēģina orientēties aizsietām acīm, mērojas spēkiem virves vilkšanā, līdz pienāk prom braukšanas brīdis. Prombraucot paliek tāda gaiša sajūta – nē, latvieši neizmirs vis’!

Dzintra Doriņa, projekta dalībniece

Ziemassvētku prieks

Jau kopš 2000. gada biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas keramikas pulciņa bērni, nodaļas biedri un aktīvisti meklē adreses, dāvanas, lai ienestu Adventes gaismiņu vecu, vientuļu, slimību nomāktu cilvēku dzīvokļos. Lai samīļotu, iepriecinātu, dāvātu daļiņu no sevis, lai parunātos. Tad ir prieks abiem – gan tam, kas dāvā, gan tam, kas saņem. Šogad ciemosimies divdesmit Liepas pagasta dzīvokļos un lauku mājās ar lielo dāvanu somu. Tā priecēs saņēmējus ar apģērbu, traukiem, piparkūkām, kārumiem un citām lietām. Daudzas no šīm lietām sarūpējis norvēģis Kjartans, bet konfektes dāvā nodaļas biedri: S.Brence, A.Beča, L.Juškova, E.Latko, A.Golovina, M.Zaķe, Dz.Doriņa, M.Aleksējeva, I.Miķelsons, A.Svars, I.Ulmane.

Par ziedojumiem naudā nodaļas projektiem liels „paldies” Guntaram Zariņam, Zinjatai Prokošinai, Irēnai Dubultei, Ritai Šķesterei, Annai Kokorēvičai, Annai Golovinai. Paldies cilvēkiem, kuri atbalsta nodaļas darbību, nopērkot mūsu ražojumus! Paldies nodaļas biedriem, aktīvistiem par brīvprātīgo darbu!

Priecīgus Ziemassvētkus! Dieva svētību un labu veselību jums visiem, Labie Gariņi!

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļas vadītāja Skaidrīte Brence

Aptauja par jauniešu dzīves vērtībām

Aptaujā piedalījās 23 respondenti vecumā no 13 līdz 19 gadiem. Aptaujas mērķis bija izzināt jauniešu domas par dzīves vērtībām, par svarīgāko viņu dzīvē, par attieksmi pret līdzcilvēkiem. Divu pēdējo jautājumu nolūks bija izdibināt, vai bērni zina, ka pagastā darbojas organizācija „Glābiet bērnus”, kas viņiem var palīdzēt. Līdzīga aptauja jau tika veikta 2007.gadā (informatīvais izdevums Nr.5).  Paldies jauniešiem par atklātību!

Jautājumi

1. Trīs vissvarīgākās lietas Tavā dzīvē?
2. Kas Tevi visvairāk satrauc pašlaik?
3. Ja Tev būtu brīnumnūjiņa, ko labu Tu uzburtu savam pagastam? Savai skolai? Savai ģimenei?
4. Vai savu nākotni saisti ar dzīvi un mācībām Latvijā?
5. Ko Tu domā par pieaugušajiem?
6. Kas Tev visvairāk nepatīk skolā (mācību priekšmeti? klasesbiedri? attieksme?)
7. Ja Tev ir kādas problēmas, kam Tu prasi padomu?
8. Vai Tu zini, ka pagastā darbojas organizācija „Glābiet bērnus”?
9. Kas būtu jādara organizācijai „Glābiet bērnus”, lai palīdzētu Tev un citiem bērniem?

Uz jautājumu „trīs vissvarīgākās lietas Tavā dzīvē?” kā galvenā vērtība figurē ģimene (21 atbilde), otro un trešo vietu dala draugi un mācības (skola, izglītība), karjera. Divi respondenti kā galveno vērtību min Dievu/ticību Dievam.

 

Uz jautājumu „kas tevi pašlaik satrauc visvairāk?” atbildes, kā tas bija sagaidāms no vecāko klašu kolēniem, lielākā vai mazākā mērā skāra mācības – „kā/vai pabeigšu 9 klasi”, „kā/vai nolikšu eksāmenus”, „vai labi nolikšu eksāmenus”. Bija vairākas atbildes, kur respondenti uztraucās par savām attiecībām ar klasesbiedriem un par klasesbiedru slikto attieksmi pret citiem. Viena atbilde bija eksistenciāla rakstura „kā es dzīvošu pieaugušo dzīvi”. 

Atbildot uz trešo jautājumu,  aptaujātie pagastam un skolai galvenokārt vēlējās materiālas lietas un sakoptu vidi. Aptaujātie skolai labprāt uzburtu „baseinu” (5 atbildes!), „jaunu stadionu”, „jaunas telpas/kabinetus”, „jaunu inventāru”.  Bija vairākas atbildes, kurās jaunieši vēlējās „jaunus skolotājus”(4) un „garšīgākas pusdienas”, „pop-ielu”, „automātus” (laikam domāti dzērienu automāti). Pagastam respondenti labprāt uzburtu „jaunas, modernas ielas un mājas”,  „labus trotuārus”, „skaistu, sakoptu/zaļāku vidi”. Ir vēlme pēc drēbju veikaliem (2), izklaides vietām un Hebsburger’a. Viens respondents pagastam vēlētu„vairāk darbavietu, mazāk alkoholisma”. Ģimenei pārsvarā tika vēlētas garīgas lietas – mīlestība, uzticība, saticība, laime, veselība. Vairākās atbildēs tika pieminēta nauda, un jaunas mājas (2). 

Atbildes uz ceturto jautājumu dalās aptuveni līdzīgās daļās. Ir respondenti, kas strikti zina, ka paliks Latvijā un ir tādi, kas strikti zina, ka nepaliks. Daži no viņiem paliktu, taču šaubās, vai būs darbs.

Atbildot uz piekto jautājumu, vairāki respondenti domā, ka „pieaugušie tādi paši cilvēki vien ir!”, taču „viņiem ir grūtāka dzīve”, „vairāk problēmu”. Ir atbildes, kuras liek pārdomāt, vai mēs, pieaugušie, pareizi uztveram un novērtējam savus bērnus un vai pareizi pret viņiem izturamies „pieaugšie mūs uztver kā bērnus”, „viņi dažreiz domā par mums sliktu”, „dažreiz viņi ir uzbāzīgi”, „viņi nemāk izbaudīt dzīvi”. Diemžēl, ir arī neglaimojoši raksturojumi: „daži nemaz prātā nav pieauguši, bet tikai vecuma ziņā”, „pieaugušie ir apveltīti ar prātu kā nu kurš”. Un - „es pieaugušos šķiroju gādīgos un atbildīgos, un bezkaunīgos un bezatbildīgos”.  

 

Atbildot uz sesto jautājumu, respondenti min, ka nepatīk vairākas stundas – ķīmija, fizika, matemātika, mūzika (3) un vizuālā māksla (2), daļa no tām - skolotāju dēļ. Ir vairākas atbildes, kurās norādīts, ka nepatīk dažu skolotāju attieksme, jo tā nav vienāda pret visiem. Tāpat tiek norādīts, ka arī daži klasesbiedri šķiro citus pēc drēbēm, naudas līdzekļiem, fiziskā spēka un veselības. 

Atbildes uz septīto jautājumu nedaudz pārsteidz, jo pretēji psiholoģijas teorijai, ka pusaudži vairāk uzticas vienaudžu grupai nekā pieaugušajiem, padoms pārsvarā tiek prasīts ģimenei (12), tai skaitā, mammai, omītei, māsai. Otrajā plānā paliek draugi. Ir respondenti, kas neprasa padomu nevienam, bet paši tiek (vai cenšas tikt) galā ar situāciju (5). Ir jaunieši, kas padomu prasa skolotājām (3). 

Atbildot uz astoto jautājumu, respontu vairākums (21 atbilde) zina, ka pagastā darbojas organizācija „Glābiet bērnus”, bet viens no viņiem retoriski jautā „jā, un kam man to vajag?”. Uz jautājumu, „kā organizācija varētu palīdzēt pagasta bērniem?”, respondenti iesaka rīkot labdarības akcijas, jaukus pasākumus, ziedot. Daži bērni jau organizācijā ir darbojušies, tāpēc pārzina darba nianses. Jaunieši uzskata, ka „jāveic līdzīgas aptaujas, lai zinātu vairāk par bērniem”, „jāpārlasa mūsu rakstīto un jāpadomā, ko var mainīt”. Kāds no respondentiem ierosina   nodarboties ar skolēnu diskriminācijas problēmām. Bet atbilde „mums vajag palīdzēt!” skan kā sauciens pēc palīdzības. 

Aptaujas rezultāti liek izdarīt secinājumu, ka pusaudžiem, lai cik patstāvīgi viņi šķistu, ir vajadzīgs ģimenes atbalsts un palīdzība sarežģītās dzīves situācijās. Aptauja parāda mūsdienu sabiedrības sāpīgās tendences – pat bērni viens otru vērtē pēc ārējās atribūtikas (drēbēm, naudas daudzuma), un, pārsteidzoši – pēc veselības stāvokļa.  Aptauja atklāj tās vājās vietas (un jomas), kas būtu jāpilnveido pagasta un skolas dzīvē, jo jaunieši labi izjūt ne tikai estētiskas vides nepieciešamību, bet arī netaisnīgu attieksmi. Biedrības „Glābiet bērnus” darbība pagastā ir samanāma un zināma, taču, kā rāda aptauja, ir vajadzīgi ne tikai pasākumi, bet arī izzinošā puse, lai saprastu, ko tad īsti vēlas jaunietis, un vai viņš ir gatavs līdzdarboties. Šis varētu būt vairāku institūciju kopdarba mērķis nākotnē. 

Tāds svētku klusums dziļš,             Vien gaisā virmo gaidas.

Tūlīt jau brīnums nāks,

                               Tūlīt, 

                                 To ļoti, ļoti gaidām!

Mīļie  Draugi!

Lai  Jaunais  Gads  atmirdz  visās varavīksnes krāsās!