2016. gada 5. februāris

Informatīvais izdevums. Nr. 16


Biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļai (turpmāk GB) katru gadu ir divi atskaites punkti, divi centrālie notikumi – Lieldienas un Ziemassvētki. Tā ir ikgadēja tradīcija un arī gatavošanās tiem notiek nemainīgi rūpīgi. Sestdienās, kad darbojas projektos iesaistītie bērni, GB telpas atgādina bišu stropu – skan  bērnu balsis, čalas un čakli darbojas rokas.

Projektā “Lasīsim pasaciņu” tika iesaistīti pirmo divu klašu skolēni. Šo projektu (nodarbību vadītāja Mārīte Zaķe) uzsākām tāpēc, ka daudzi bērni pirmajā, pat otrajā klasē neprot lasīt - burto vai lasa ļoti gausi. Tā rezultātā bērniem ir niecīgs vārdu krājums, neattīstīta valoda un nespēja sekmīgi iekļauties skolas ikdienā. Šī projekta nodarbību spektrs bija plašs – bērni zīmēja un līmēja, grieza, krāsoja, un veidoja, bet galvenais – lasīja. Rindas kārtībā katrs (neviens neizspruka!) izlasīja noteiktu gabaliņu no pasaku grāmatas, pārrunāja izlasīto un zīmēja galveno varoni. Bērni mācījās ne tikai lasīt, bet daudzas noderīgas un praktiskas lietas. Lai viens otru iepazītu un sadraudzētos, veidoja papīra rociņu – apvilka  savas rokas kontūru, izgrieza to no papīra un uz katra pirkstiņa uzrakstīja grupas biedru vārdu un telefonus. Rociņas otrā pusē rakstīja un mācījās no galvas savu adresi, jo, izrādās - daži bērni nemaz nezina, kur dzīvo! Citu reizi nodarbību vadītāja līdzi bija paņēmusi uz pirkstiem uzmaucamās drēbes lellītes. Spēles veidā bērniem bija jāmācās nosaukt ne tikai konkrēta dzīvnieciņa vārds, bet arī viņa tēta, mammas un bērneļu vārdi. Pat lauku bērniem bija grūtības atpazīt visus radurakstus!
Projekts “Prieks labdarībā” sākās pēc Liepas pamatskolas vecāko klašu meiteņu Kristiānas Eltermanes un Seiras Jēkabsones iniciatīvas. Meitenes atnāca pie GB vadītājas Skaidrītes Brences un izteica vēlēšanos nodarboties ar labdarību. Drīz vien viņām piepulcējās Anete Sniedze, Samanta Kondratjeva, Karina Tereško un Paula Beatrise Pupure. Gribētāju, protams, ir vairāk, diemžēl GB kapacitāte ir ierobežota. Meitenes izdomāja projekta nosaukumu un sāka gatavoties Lieldienām.

Lieldienas 2015. Iepriekš minētajos projektos iesaistītie bērni gatavojās šim pasākumam ilgstoši un atbildīgi: lielās meitenes gatavoja apsveikuma kartiņas, apgleznoja krūzītes un veidoja  mozaīkas, mazākie mācījās Lieldienu tematikai atbilstošas četrrindes un tautas ticējumus. Tika pat izsludināts krāsoto olu konkurss. Lieldienu rītā nodaļas aktīvisti un bērni devās pie desmit GB izvēlētiem Liepas pagasta vecļaudīm. Bagātīgajās dāvanu somās bija pūkaini Lieldienu zaķi, apsveikumu kartiņas, zīmējumi, kancelejas piederumi, saldumi, krāsotas Lieldienu olas, bet rokās pašu plūkti pūpolīši.
25. aprīlis. Piedalījāmies Liepas nodaļas “Glābiet bērnus” un Pestīšanas armijas kopīgi rīkotajā sadraudzības talkā Sarkaņu ciematā. Strādāja lieli un mazi, bija kopīgs ugunskurs, ceptas desiņas un tēja. GB Sarkaņu ciema iedzīvotājiem  bija sarūpējusi dāvanas: 15 humānās palīdzības kastes ar drēbēm un lielo talkas kliņģeri (SIA “Kukulītis”). Tas pēc labi padarītā darbā šķita sevišķi gards.

13. maijs. Kā labdari piedalījāmies PII “Saulīte” organizētajos novada bērnudārzu absolventu svētkos. Visi svētku dalībnieki saņēma GB sarūpētās dāvanu pakas (kopumā 100) no kristīgās draudzes “Prieka vēsts”. Svētku dalībniekus iepriecinājām ar brīnišķīgu mūsu keramikas pulciņa (vadītāja Inta Ceriņa) bērnu darbu izstādi “Ieraksti pavasari mālā”.
3. jūnijs. Pēc “Bedrītes Mācību centrs” vadītājas Anitas Bedrītes uzaicinājuma piedalījāmies Latvijas-Japānas Amatnieku sadraudzības svētkos Valmierā. Mūsu uzdevums bija kuplināt amatnieku rindas, jo arī mēs savā ziņā esam amatnieki, kā arī vākt ziedojumus saviem projektiem. Bezpeļņas organizācijai, kas tik aktīvi nodarbojas ar labdarību, ir grūti iztikt tikai ar labvēļu atbalstu vien, tāpēc ziedojumus dažādos publiskos pasākumos vācam arī paši. Šoreiz piedāvājām bērnu gatavotos keramikas suvenīrus, šūtos izstrādājumus, dažādas skolas lietas un mīkstās mantiņas. Nevienam mūsu ražojumam nebija noteikta cena – cik cilvēks varēja vai gribēja, tik ziedoja. Ja ziedojumam nebija naudiņas, kāroto lietu dāvinājām tāpat – labdarībā. Mazuļiem vajadzēja tikai pasmaidīt, lai saņemtu sirsniņkonfekti vai cukurgailīti. Viss notika absolūtā labvēlības gaisotnē.

Valmierieši bija atsaucīgi, taujāja par mūsu darbu, bet viešņas no Japānas interesēja bērnu veidotie keramikas darbi. Savukārt japānietes demonstrēja savas rokdarbu prasmes, mācīja papīra locīšanas mākslu un cienāja visus ar tēju, bet pasākuma nobeigumā sniedza nelielu koncertu, kurā latviešu valodā nodziedāja R.Paula dziesmu “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu.”. Tas bija ļoti aizkustinoši.  
25. augusts. Apmeklējām Gaismas pili (Latvijas Nacionālā bibliotēka, LNB), pusdienojām un atpūtāmies Lido atpūtas centrā. Tā bija “Glābiet bērnus” vadītājas S.Brences dāvana tiem bērniem, kas bija sapelnījuši lielāko labo darbu punktu skaitu projektos. Šim pasākumam gatavojāmies īpaši rūpīgi, jo bija jānodrošina ne tikai transports, ēdiens un dzeramais, bet bija jāatbild arī par bērnu drošību.

LNB tikām sadalīti divās grupās un gidu pavadībā iepazinām Gaismas pili. Jau LNB vestibilā pavērās iespaidīgs skats uz Tautas grāmatu plauktu, kas slejas piecu stāvu augstumā un iezīmē ēkas centrālo asi – bibliotēkas krātuvi.     
Pirmajā stāvā uzmanību piesaista 3x13 metrus lielā Ziedotāju siena, kas ir noklāta ar sudrabainām, dažāda izmēra plāksnēm. Izrādās, ka to lielums ir proporcionāls ziedotajai summai – jo lielāka summa, jo lielāka plāksne. Ziedojot 15 eiro, katrs no mums var kļūt par LNB atbalstītāju, iekļūstot Ziedotāju grāmatā, bet ziedojot vismaz 5000 eiro – vārds un uzvārds tiek iegravēts Ziedotāju sienas plāksnē.

Turpinot ekskursiju, apmeklējām Bērnu literatūras centru, ieskatījāmies Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā, Letonikas un Baltijas centrā, izstaigājām izstāžu zāli Cimelia”.
Viens no LNB lepnumiem ir UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā iekļautais Dainu skapis. No ārpuses Dainu skapis šķiet parasts skapis. Taču tam ir interesanta vēsture un slavena dzīve. Izgatavots 1880. gadā Maskavā pēc Dainu tēva Krišjāņa Barona skices, vēlāk ceļojis teju pa puspasauli līdzi.

Kr. Baronam pa dažādām viņa dzīvesvietām. Dzīvojis bankas seifā, Rīgas pilī, “Kaķu mājas” pagrabā, Latvijas Zinātņu akadēmijā un nu pārcēlies uz Gaismas pili. Cerams, ka beidzot lielajam ceļotājam būs miers! Pats Kr. Barons nekad savu skapi nav saucis par Dainu skapi, bet mīļi dēvējis - “mans dziesmu skapis”. Par labskanīgo Dainu skapi tas tapis, pateicoties Latvju Dainu izdevēja H.Visendorfa ieteikumam.

Dainu skapim ir divas vertikālas daļas, katrā daļā pa 35 atvilktnēm, katrā atvilknē ir 20 nodalījumi. Katrā nodalījumā glabājas 150—200 papīra lapiņas ar četrām līdz astoņām ar Kr. Barona roku rakstītām tautasdziemas rindām. Ir arī mīklas, sakāmvārdi, kopumā ap 270 tūkstoši vienību. Skapja apakšdaļā esošajās trīs lielajās atvilktnēs tiek glabāti arhīva materiāli (vēstules un dažādi dokumenti). Dainu skapim ir divas kopija-viena atrodas Kr. Barona muzejā Rīgā, otra bijušajā Stankeviču muižā Krievijā.  

Bērniem bija interesanti, viņi uzdeva jautājumus gidēm, sevišķi zinātkārs bija Lauris Gusevs. Ekskursijas nobeigumā uzbraucām skatu laukumā 11 stāvā. No tā paveras varens skats uz Rīgas torņiem, tiltiem un Daugavu! Pamājām ardievas cēlajai un viesmīlīgajai Gaismas pilij un devāmies uz atpūtas un izklaides centru “Lido”. Tur paēdām pusdienas un bērni un jaunieši devās baudīt Lido pilsētiņas piedāvātās atrakcijas. Bija jautri! Sevišķi bērniem patika ūdensbumbas.
Ziemassvētki 2015. Adventes laikā GB Liepas nodaļas lielās Rūķes un mazie Rūķēni tradicionāli apciemo vecļaudis. Bērnu uzdevums šogad bija patstāvīgi sagatavot priekšnesumu. Darīt drīkstēja visu – dziedāt, deklamēt, dejot. Lai neizgāztu svarīgo pasākumu, GB vadītāja Sk. Brence pārbaudīja padarītā darba kvalitāti, liekot sagatavoto mājasdarbu demonstrēt. Visi bērni bija gatavojušies, bet Sk. Brenci aizkustināja Linda Povetkina, kas savu dzejoli noskandēja sevišķi emocionāli un izteiksmīgi. 

Paralēli mājasdarbiem, lielās meitenes gatavoja apsveikumu kartiņas (nodarbības vadīja Dzintra Doriņa). Personalizēts apsveikums Lieldienās un Ziemassvētkos ir kļuvis par GB tradīciju un nu jau izveidojies par starpprojektu. Apsveikumu kartiņas tiek sūtītas pagasta vecļaudīm un institūcijām, sponsoriem un labvēļiem.
Kamēr meitenes grieza un līmēja, tikmēr Lielās Rūķes pildīja dāvanu maisus. Tajos bija daudzas vecam  cilvēkam noderīgas lietas - silts zeķu pāris, apgleznota krūze un kafija, ko tajā iebērt, bagātīga saldumu paka, ko bija sarūpējis komersants Aivars Svars. Vienmēr dāvanu pakā tiek ielikta mīkstā rotaļlieta, jo veciem cilvēkiem, kā uzskata S.Brence, patīk mīkstās mantiņas. Tās viņiem atgādina bērnību. Vienmēr, ejot ciemos, bērnu rokās ir pašgatavoti māla svečturīši ar Adventes gaismiņu.
Šogad lielie un mazie Rūķi devās pie vienpadsmit Liepas pagasta senioriem, kam 2015.gadā palika 85 gadi. Bērnu uzdevums bija simboliski ienest Gaismu vecā cilvēka dzīvoklī, aprunāties, iztaujāt par viņu bērnību, jaunību, vieglajām un smagajām dienām, samīļot. Tantuki bija pārsteigti, dažs pat apraudājās un teica, ka nekad dzīvē neviens viņu tā nav pagodinājis.
Emocionāls brauciens izvērtās uz attālajām lauku sētām, kurp devās Valentīna Studente ar palīgiem Elīnu Rimšu un Dāvi Jekumu. Atraktīvie un muzikālie Rūķēni gan tantukus samīļoja, gan dziesmas tiem dziedāja. Dāvis ir ceturtās klases skolnieks, bet viņa dziesmu krājums šķiet neizsmeļams. Un visas dziesmas viņš zina no pirmā panta līdz pēdējam! Paldies zēna vecākiem par dēla skološanu!
Tie ir lielākie GB paveiktie projekti, taču ikdienā tiek darīti citi, ne mazāk svarīgi darbi.
Gribam uzsvērt, ka “Glābiet bērnus” Liepas nodaļa, ziedojot mantiskas lietas, aktīvi palīdz citām iestādēm un sabiedriskajām organizācijām pagastā: PII “Saulīte”, SIA “Cerību centrs”, Metodistu draudzei, Pestīšanas armijas Sarkaņu korpusam, jauniešu centram “Apelsīns”, Mārsnēnu pagastam. GB nereti ir arī dažādu pasākumu sponsors.
“Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valde lepojas ar to, ka ir izvirzījusi divas kandidatūras apbalvojumam un abi tās izvirzītie nominanti ir kļuvuši par laureātiem. Tā ir Irēna Dubulte, kas ieguva balvu  “Gada cilvēks mecenātismā” Priekuļu novadā un Igors Gormaļovs - laikraksta “Druva” aptaujas “Gada cilvēks 2015” laureāts.
Latviešu pedagoga, psihologa un filozofa J. A. Studenta (1898–1964) ieteikumi bērnu audzināšanai
  • Vecākiem savu bērnu audzināšanā būs panākumi tikai tad, ja viņi paši ar savu dzīvi bērniem rādīs labu priekšzīmi un piemēru.
  • Domstarpības audzināšanas jautājumos, ja tās attiecas uz pašiem bērniem, vecākiem nav jāpārrunā bērnu klātbūtnē.
  • Ja viens no vecākiem grib bērnu rāt vai citādā veidā sodīt, otrajam no vecākiem bērns nav  jāaizstāv, izņemot varmācības gadījumus.
  • Par pārkāpumiem bērni sodāmi, bet rupjību un nežēlību vecāki no savas puses nedrīkst pielaist.
  • Vecākiem izcila vērība jāpiegriež savu bērnu veselībai un tie pāragri nav jāapgrūtina ar teorētiskām mācībām.
  • Vairāku bērnu gadījumā vecākiem tie visi jāmīl vienādi.
  • Bērni jau no mazotnes jāpieradina grūtumiem, tādējādi pamazām jānorūda viņu griba.
  • Bērni pēc iespējas jāaudzina citu bērnu sabiedrībā.               
  • Bērni jāaudzina vairāk priekā un jāpasargā no drūmuma.
  • No audzināšanas viedokļa labāk ir, ka bērna sabiedrība sastāv no zēniem un  meitenēm.
Kāds būs 2016. gads? Pēc austrumu tradīcijas Ugunīgā Pērtiķa gads ir ideāls stipru ģimenes attiecību veidošanai. Ja šogad esat iecerējuši kāzas, esiet pārliecināti, ka viss veiksies. Tikai... Ugunīgā Pērtiķa gads nav sliņķu gads! Viss būs jādara pašam – jāorganizē, jāsarunā, citiem vārdiem – jākustina smadzenes un kājas. Šis būs dinamisku darbību un pārsteigumu gads.
Kādi būs Ugunīgā Pērtiķa gadā dzimušie bērni? Zvaigznes apgalvo, ka šiem bērniem nebūs vienkāršs liktenis, drīzāk otrādi. Taču kā personības tie izaugs maksimāli izturīgi, spēcīgi un ar lielu gribasspēku. Tikai ar gribasspēka palīdzību vien viņi spēs izmainīt notikumus sev par labu.
Jaunajā, Pērtiķa gadā, novēlam Pērtiķa lunkanumu, izveicību un apsviedību! Novēlam spēju atrast izturīgāko zaru, uz kura uzlēkt; vislabāko banānkoku, no kura baroties, un, galvenais – nemeklēt blusas otra kažokā!
Izdevumu veidoja Dzintra Doriņa.