Biedrības “Glābiet bērnus”
Liepas nodaļai Ziemassvētku laiks ir ražīga darba laiks. Pagājušā gada nogalē
notika nodaļas rīkoti labdarības pasākumi ciemata “Sarkaņi” bērniem ar vecākiem
un projektā “Lasīsim pasaciņu” iesaistītajiem bērniem.
Ziemassvētku pasākums ciematā “Sarkaņi”
16.decembrī (trešajā Adventā) ciemata “Sarkaņi”
tradīciju zālē gan lielos, gan mazos sagaida biedrības “Glābiet bērnus” Liepas
nodaļas vadītāja Skaidrīte Brence (Ligita): ”Lūdzu, lūdzu, nāciet
iekšā!” Katram bērnam veltīts mīļš vārds, pieskāriens, lielākajiem rokas
spiediens.
Zāle saposusies svētku rotā: nomazgāti logi, balti
aizkari, pārmūrēta un nokrāsota krāsns, jaunas tapetes. Čakli gan strādājuši
Rūķi – māmiņas un vecmāmiņas, lai bērniem taptu svētki! Visas zāles garumā
sniegbalti klāts svētku vakariņu galds ar cienastu katram bērnam un vecākam. Uz
atsevišķa galdiņa veidota ekspozīcija ar Jēzus piedzimšanas ainu Betlēmē - ar
to Ligita lūdz bērnus un viņu vecākus iepazīties vakara gaitā.
Tiek
aizdegta greznā Lielā Egle, tiek iedegtas arī mazās svecītes-māsiņas, izvietotas garā virtenē,
kas asociējas ar Kristus ciešanu ceļu, svētku galda vidū.
Svētki sākas!
Uzrunas vārdus saka Inga Muceniece, P/A Liepas
korpusa vadītāja:”Tas ir skaisti, ka mums ir tāda tradīcija, ka varam sanākt
kopā te - Sarkaņos. Mēs visi gaidām Ziemassvētkus kā brīnumu. Ziemassvētki ir
eglītes svētki, dāvanu svētki, ğimenes svētki, bet pāri visam Ziemassvētki ir
Kristus dzimšanas svētki. Tā ir Kristus dzimšanas diena. Laiku mēs skaitām no
Jēzus Kristus piedzimšanas brīža.”
Sāk skanēt Ed.Treimaņa-Zvārguļa dziesma “Četras
sveces”. Četri Rūķi aizdedz Adventa sveces. Bērni nāk pa vienam, pa pāriem, ar
ğimenēm pie Lielās Egles un rāda, ko katrs ir iemācījies. Pēc tam katrs izvēlas
sev tīkamāko mīksto rotaļlietu, kas ar nepacietību gaida savu jauno
saimnieku/ci. Ir brīnumu – Ziemassvētku – laiks, kad visas lietas prot runāt.
“Paņem mani, nē mani!” – skan sīkas balstiņas no egles apakšas. Tikai mēs,
lielie, neko nedzirdam. Bet bērna sirds gan dzird! Zem egles, apaļos vēderus
izgāzuši, gozējas lieli saldumu un ābolu grozi, kas bērniem jātukšo...
Kamēr bērni priecājas, ko domā pieaugušie?
Vecmāmiņa Rota Ogliņa:“Liels liels paldies par
ļoti skaisto Ziemassvētku pasākumu bērniem! I bērni priecīgi, i mēs –
vecmāmiņas un māmiņas. Paldies “Glābiet bērnus” organizatorei Ligitai, kas jau
otro dienu te brauc un visu dara!”
Māmiņas Taņa un Marina:””Glābiet bērnus”
mums vienmēr kaut ko sarūpē – katru reizi pasākums notiek, ir dāvanas un pilns
galds ar našķiem. Var redzēt, ka viņai pašai grūti, bet viņa vienmēr palīdz –
savu pēdējo atdos. Arī mūsu bērni redzot viņu, ir priecīgi. Liela pateicība
Ligitai!”
Mirdz bērnu acis, mirdz sveču liesmas... Svētki!
Ziemassvētku pasākums projekta „Lasīsim pasaciņu“
ietvaros
No projekta nolikuma: projektā “Lasīsim pasaciņu” darbojas trīsdesmit
četri 4. – 9. klašu bērni un vienpadsmit vientuļas, vecas vecmāmiņas ar
veselības problēmām. Projekta realizēšana uzsākta 2005. gada 1. novembrī, tā
ilgums 7 mēneši. Bērni 3 – 4 reizes mēnesī apciemo vecmāmiņas un: lasa pasaku,
pēc tam pārrunā izlasīto; uzklausa vecmāmiņas stāstījumu par viņas bērnību,
jaunības gadiem, vecumdienām; palīdz uzkopt dzīvokli, aiziet uz veikalu vai
aptieku; ir kopā svētkos, iepriecina ar priekšnesumiem, dāvaniņām.
Pēc labi padarīta
darba, 2006. gada vasarā, bērni, kopā ar projektā iesaistītajām vecmāmiņām,
dosies uz kopīgi izvēlētu bezmaksas kultūras pasākumu Rīgā.
Sk. Brence: “Bērnu sadarbību ar veciem cilvēkiem uzsākām 2000. gadā, jo
uzskatījām, ka bērniem jāiemāca mīlestība pret vecu, nevarīgu cilvēku. Daudzās
ğimenēs ir problēma, ka bērni pat savus vecākus neciena, nerūpējas par viņiem,
kad tie ir veci. Bet šie bērni, kas darbojas projektā, mēs tā gribam ticēt,
tādi nebūs”.
Projektā
iesaistītās vecmāmiņas un bērni
Vecmāmiņas: Pārsla Tīlēna, Sarmīte Arāja, Ilga
Leimane, Jūlija Bērziņa, Anna Zamahajeva, Tatjana Kočāne, Emīlija Cvetkova, Ina
Soboļeva, Biruta Toma, Olga Studere, Marta Prauliņa.
Bērni: Una un Ina Ikneres, Violeta Gorina, Zita
Zizlāne, Edijs Daiga, Līga Mērniece, Alise Rakova, Klinta Jansone, Klāvs
Krūmiņš, Dana Kovaļonoka, Līga Ozoliņa, Elīna Gavrilova, Irēna Jazikova, Anna
Vasiļevska, Anastasija Bekiša, Zane Pukača, Jūlija Ovčiņņikova, Gunta Kondrāte,
Rebeka Ābelīte, Liene Bērziņa, Valentīna Gore, Zane Laiviņa, Ivo Ikners, Inga
Reča, Līga Frišmane, Santa Ivanova, Sintija Vasmuse, Ruslana Rogova, Kristīne
Ivanova, Karina Kingovska.
2005. gada 17. decembrī biedrības “Glābiet bērnus”
telpās pulcējās projektā “Lasīsim pasaciņu” iesaistītie bērni, lai iesvinētu
Ziemassvētkus, pārrunātu paveikto un iezīmētu turpmāk veicamo.
Ligita: “Šodien, mājās ejot, jūs saņemsiet vecmāmiņām
dāvaniņas Ziemassvētkos un paši lemsiet, kad gribat tās aiznest. Es ceru, ka
jums katram ir sagatavots dzejolītis vai dziesmiņa? Tagad, brīvlaikā
atpūšaties, bet pēc tam atkal jāuzņem temps. Jāmācās Lieldienu dzejoļi,
jāplaucē zariņi un pūpoli, jākrāso olas, jo Lieldienās gatavojamies iet pie
vecmāmiņām.
Kad mācības ies
uz beigām, paņemsim lielo autobusu un visi brauksim uz Rīgu. Brauciens projekta
ietvaros būs bez maksas. Jums būs jāiesniedz savi priekšlikumi, vispirms gan
aprunājoties ar vecmāmiņām. Es piedāvāju cirku, kādu teātra izrādi. Lido
pilsētiņā ir daudz jāstaigā, arī zooloğiskais dārzs, manuprāt, atkrīt, jo
vecmāmiņas ir par vecām, lai staigātu tādus gabalus. Kā jūs domājat? Vai es
pareizi saku?” (Atskan piekrītošas balsis). Uz iebildumu, ka dažai
vecmāmiņai ir pārvietošanās grūtības, Ligita atbild:”Kura vecmāmiņa būs
optimiste, tā tiks līdzi. Mēs vecmāmiņas auklēsim!” (Bērni piekrītoš māj ar
galvām).
Bērni, gribu jums teikt “liels paldies”, ka
iesaistījāties šajā projektā! Jūtaties šeit kā savās mājās - pilnīgi droši!
Cienājieties!”
Kamēr bērni
cienājas, ir laiks parunāties, kā gājis projekta realizēšanā. Lūdzu viņus
atbildēt uz jautājumiem, kā satikuši, kā palīdzējuši vecmāmiņām, kādas atziņas
guvuši - vai ir mainījusies viņu attieksme pret veciem cilvēkiem, varbūt kāds
vārds Ligitas tantei sakāms? Bērni aizgūtnēm stāsta par gūto. Visi kā viens
apgalvo, ka vecmāmiņas bijušas priecīgas, ka viņi ļoti labi satikuši.
Palīdzējuši mājas darbos – gan grīdu mazgājuši, gan traukus; māju kārtojuši,
malku nesuši, lampu mazgājuši, uz veikalu gājuši. Vecmāmiņas bijušas dažādas –
viena bijusi liela joku plēsēja, ar citu kopā dziedātas viņas bērnības
dziesmas, kopīgi zīmēts un mēmais šovs spēlēts. Meitenes pat iemācījušās šūt
spilventiņus un zvaigznītes.
Vecmāmiņas
stāstījušas, kā gājis jaunībā un kā jūtas tagad – vecumdienās. Daudz runāts par
viņu bērnību, un bieži vien vecmāmiņas, atceroties jaunību, esot apraudājušās.
Vecmāmiņas bērniem nereti uzticējušas arī raizes. Kādu no viņām skumdinot tas,
ka, lai gan viņai ir bērni un mazbērni Rīgā, neviens nebraucot ciemos.
Sarunājām, ka meitenes varētu viņiem uzrakstīt apsveikumu kartiņu Jaunajā gadā
ar aicinājumu beidzot apciemot savu māti.
Bērni stāsta, kā mainījušies paši un kā mainījusies
viņu attieksme pret vecļaudīm:”Agrāk mēs nezinājām, kā izturēties pret veciem
cilvēkiem. Tagad mēs esam tādi kā labsirdīgāki palikuši”;“Es esmu iemācījusies,
ka vecus cilvēkus vajag cienīt un mīlēt”;“Gribas biežāk arī savas vecmāmiņas
apciemot, uzzināt, kā viņām klājas, palīdzēt”;”Strādājot ar vecām tantiņām,
jūti, ka jābūt vairāk pacietības”;“Agrāk es vecus cilvēkus nesapratu, bet tagad
es saprotu.. Es ļoti izmainījos”;“Sapratām, ka arī ar veciem cilvēkiem ir
interesanti”;“Viņa mums liekas otra vecāmāte – viņa mūs par saviem mazbērniem
sauc”.
“Domājam, kad beigsies projekts, mēs arī iesim ciemos
un palīdzēsim” - teica daudzi no viņiem.
Jūs noteikti ziniet teicienu “no bērna mutes Dieva
ausī”. Diezin vai kāds no jums, Cienījamo Lasītāj, ir saņēmis tik daudz laba
vēlējumu un pateicības vārdu, kā tajā dienā Sk.Brence (tautā saukta
Ligita):“Lai priecīgi Ziemassvētki un ražīgs Jaunais gads!”;“Lai laba veselība
un nekad neslimotu!”;”Lai roka vairāk nesāpētu (2x)”;”Lai laimīga būtu savā
dzīvē, lai tās zālītes tik daudz nebūtu jādzer”;“Lai Ligitas tante turas ar
veselību, lai ar vīru viss kārtībā, lai arī turpmāk tādas Cerības notiktu”; “Paldies
Ligitas tantei, ka iesaistīja šajā grupā! Mēs viņu vienmēr atcerēsimies. Tā arī
turpiniet darboties un palīdzēt citiem!” Un laikam pats lielākais
kompliments:”Es gribētu, lai Ligitas tante būtu mana vecāmamma”.
Labi vārdi tika veltīti projekta būtībai:”Gribētu
pateikties Ligitas tantei par to, ka tāds projekts eksistē. Mums ir prieks
palīdzēt!”;”Ligitas tante ir ļoti brīnišķīgs cilvēks, ka visu tā izdomā un ka
ğimenēm sūta paciņas uz Ziemassvētkiem un Lieldienām. Lai vēl būtu tādi daudzi
projekti, kur varētu palīdzēt veciem cilvēkiem!”.
Un to saka mūsu “sliktie”; “rupjie”, “cietsirdīgie”(kā
bieži dzirdams no pieaugušo mutes) bērni? Tās nav viena vai divu bērnu domas,
tās ir TRĪSDESMIT ČETRU personību domas!
Cilvēks, kuram nav ne pedagoğiskās, ne speciālās
psiholoğiskās izglītības sniedz izcilu pedagoğijas paraugstundu vispirms jau
skolotājiem – kā motivēt, kā aizraut, kā stimulēt!
SECINOT var teikt, ka projektam ir bijusi
audzinoša loma saiknē starp paaudzēm, jo notikusi:
- Divu paaudžu pieredzes apmaiņa;
- Savstarpējā informatīvā un emocionālā bagātināšanās;
- Iecietības un žēlsirdības mācību stunda.
Vēl kāds patīkams notikums. Tika uzklausīts S.Brences lūgums biedrības “Glābiet
bērnus” direktorei V. Eihenbergai rast palīdzību republikas mērogā trim Liepas
maznodrošinātajām ğimenēm. Tā kā lūdzēju Ziemassvētku laikā ir daudz, bet
iespējas ir ierobežotas, tad atbalstu saņems viena no trim lūgumā minētajām
ğimenēm – Jēkabsonu ğimene. Ziemassvētku brīnumi nudien vēl nebeidzas!
Finansiāli un emocionāli veiksmīgs gads
Latvijas
biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas
valdes priekšsēdētāja Sk. Brence
2005. gads biedrības “Glābiet bērnus”Liepas nodaļai
bijis veiksmīgs, padarīts daudz labu darbu. Daži no tiem:
- Čakli strādājušas labdarības kopas “Cerība” dalībnieces un bērni. Šūtās, tamborētās, adītās dāvanas kopā ar pūpolzariem un krāsotām olām bērni ienesa vairākos liepēniešu dzīvokļos un kopā ar dzejoļiem, dziesmām iepriecināja vecļaudis Lieldienās;
- Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītajā pasākumā 1. jūnijā piedalījās bērni, viņu vecāki un ciemiņi. Iepriekš tika izsludināts zīmēšanas konkurss “Te es jūtos droši”. Konkursā piedalījās arī Ogres rajona Madlienas pagasta jaunieši;
- Liepas nodaļa 23.novembrī atzīmēja četrpadsmito dzimšanas dienu. Esam gandarīti, ka joprojām saglabāti visi labdarības pakalpojumu veidi iedzīvotājiem – acu ārste un masāžas kabinets, frizētava, darbojas keramikas un rokdarbu pulciņi bērniem;
- Ar 1. novembri uzsākta projekta “Lasīsim pasaciņu” īstenošana. Trīsdesmit četri bērni ar lielu atbildības sajūtu atvieglo vienpadsmit vecu, vientuļu vecmāmiņu dzīvi;
- Pirmo reizi biedrības pastāvēšanas vēsturē izdota pašiem sava avīzīte;
- Notikuši Ziemassvētkiem veltīti pasākumi Sarkaņos un nodaļā ar svētku vakariņām; apsveikumus no biedrības nelielu dāvaniņu veidā ir saņēmuši keramikas (vad. I.Ceriņa) un rokdarbu (vad. E.Arāja) pulciņa bērni.
No malas vērotājam varbūt šķiet, ka darboties nevalstiskā
organizācijā ir viegli. Draugi no ārzemēm sūta visu, kas nepieciešams, atliek
tikai izdomāt, kur to likt. Tiešām, mums ir draugi Norvēğijā, Zviedrijā, kas
mūs atbalsta. Kad ciemiņi atbrauc, stāstām un rādām, cik bagāti esam, kā
darbojamies, kādas ieceres lolojam. Viņi redz, kā mums trūkst un palīdz. Taču
arī paši nesēžam rokas klēpī salikuši: izgatavojam darba cimdus, rotaļu
klauniņus, tamborētus rūķīšus. Meklējam produkcijai realizāciju. Un atrodam arī
– tepat Latvijā un ārzemēs. Tā ir mūsu pašu rokām nopelnītā nauda. Taču no pašu
nopelnītā visām mūsu aktivitātēm nepietiek. Reizēm mekējam atsaucīgus
uzņēmējus, privātpersonas lielāku pasākumu īstenošanai.
Šoreiz lielu paldies par atbalstu sakām:
- Zemnieku saimniecībai “Sillakas”, “Mežrozes”;
- A/S “Cēsu alus”;
- SIA “Firma Liepa – AR”;
- K/S Cēsu rajona patērētāju biedrība”;
- SIA “Liepas GBC grupa”;
- M.Jurta uzņēmumam “MT Kukulītis”;
- Cēsu rajona padomei;
- Privātpersonām: Ildzei Amoliņai, Guntaram Zariņam, Aivaram Romušam, Valentīnai Keišai, Ligitai Alksnei, Irēnai Dubultei, Rasai Zvaigznei un ziedotājiem ārzemēs.
Ar baltām domām, labiem darbiem svētītu Jauno Gadu, vairāk labestības un veselības!
*Un Tu, pagasta
iedzīvotāj, vai pēdējā laikā kādam esi sniedzis palīdzīgu roku? Ja nē, tad to
izdarīt nekad nav par vēlu!
