Informatīvais izdevums Nr.3

Godam nopelnītā ekskursijā

 

Šī gada 6. jūnijā projektā “Lasīsim pasaciņu” iesaistītie bērni un aktīvisti devās ekskursijā, ko garajā žēlsirdības maratonā bija godam nopelnījuši ar savu attieksmi un izturību.  Ekskursijas plānā ietilpa Vaidavas keramikas ceha – ražotnes SIA “Rebeka”, atpūtas kompleksa “Mazais Ansis” Rubenē, kā arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas apmeklējums.

Keramikas cehā – ražotnē Vaidavā bērniem un pieaugušajiem tika dota iespēja ielūkoties māla iztrādājumu tapšanas “virtuvē”. Darbinieces Ivetas, kas bija uzņēmusies gides lomu, pavadībā, ciemiņi tika izvadāti pa visiem ceha nostūrīšiem, secīgi izsekojot brīnumainajai māla kā ieža pārvērtībai par trauku ar dvēseli. Neliels ieskats Ivetas stāstītajā: “No zemes tikko izrakti māli neder, lai traukus taisītu. Tur klāt ir smiltis, akmeņi, lapas un nezin kas vēl. Kā mālu pārstrādā? Vispirms sajauc ar ūdeni un izlaiž cauri ļoti smalkiem sietiem un tā dabū nost piejaukumus. Ar tādu šķidru mālu arī neko neiesāksi, tātad, jātiek vaļā no liekā ūdens! Tāpēc mālu izlaiž cauri speciālais ierīcei, kur galā veidojas tādas lielas māla pankūkas. Vēl no māla vajag dabūt laukā gaisu, jo māla trauks žūstot un pēc krāsns apdedzināšanas sarūk, kļūst mazāks. Tāpēc māla pankūkas liek speciālā vakuumpresē un izspiež laukā lieko gaisu. Tad jau var sākt taisīt traukus, ko pie mums pagatavo ar trīs metodēm: ar atliešanas, ar formēšanas un ar virpošanas metodi. Liešanai izmanto šķidru mālu – apmēram tādā biezumā kā skābs krējums. Formēšanai māls jau ir kā dubļi, bet virpošanai vēl stingrāks”.

Vadājot pa ceha līkločiem, Iveta ciemiņus iepazīstināja gan ar māla apgleznošanas procesu, gan ar apdedzināšanas niansēm, gan glazēšanas meistarstiķiem: “Trauks jau ir, bet, ja uzlies ūdeni, tas izšķīdīs. 200 grādos mālu var tikai izžāvēt. Tāpēc trauks ir jāapdedzina. Pirmā apdedzināšana notiek 980 grādos. Grādus palielina pakāpeniski 10 stundu laikā, lai trauks nesaplīstu. Tāpat lēnītēm 10 stundu laikā trauku arī atdzesē..”.” Ielejot neglazētā materiālā ūdeni, tas sūcas cauri, tāpēc mālu glazē. Glazūras pamatsastāvs ir baltā kvarca smilts, tātad, principā stikls. Trauku noglazē, liek krāsnī, tad apdedzina 1060 grādos. Krāsnī glazūra sacietē un kļūst spīdīga. Glazūra būtībā ir stikla kārtiņa pāri mālam”.

Jāsaka, ka keramikas ceha apskates process bija perfekti noorganizēts. Par to “paldies” ražotnes vadītājam Jānim Balodim, kas ir arī keramikas pulciņa krusttēvs un apgādā pulciņu gan ar mālu, gan ar glazūru. J.Balodis, pēc Sk.Brences lūguma, saviem ciemiņiem bija nodrošinājis gan iespēju iepazīties ar māla ražošanas procesu, gan iespēju iepirkties ražotnes veikaliņā, lai ar dāvaniņām iepriecinātu mājās palicējus – vecākus un vecvecākus.

Nākamais ekskursijas mērķis bija atpūtas komplekss “Mazais Ansis” Rubenē. Trīs hektāru teritorijā tiek piedāvātas plašas vasaras baudīšanas iespējas – var peldēties, pasēdēt uz terases pie ūdens, izīrēt laivas vai plostu, ļauties makšķerēšanas priekam, cept desiņas uz ugunskura vai āra kamīnā, vai spēlēt lielo dambreti. Tur ir bērnu rotaļlaukums, āra kamīns un ugunskura vietas. Ir iespēja aplūkot senlaiku instrumentus, sadzīves priekšmetus un zirglietas.

Rubenē visi projektā iesaistītie noenkurojās uz ilgāku laiku, jo tur bija paredzēta ekskursijas kulminācija: gan čaklāko projektā iesaistīto bērnu apbalvošana, gan pusdienas, gan dažāda veida atrakcijas un atpūta uz ūdens.

Visi projektā iesaistītie bērni bija čakli, bet valde atzina, ka čaklākie no čaklajiem šajā projektā ir: Ruslanas Rogovas vadītā grupa ar Kristīni Ivanovu un Karinu Kingovsku; Edija Daigas vadītā grupa - Alise Rakova, Laura Rimša, Jana Kiļupe; Līgas Frišmanes vadītā grupa ar Santu Ivanovu un Sintiju Vasmusi.

Pēc garšīgajām un sātīgajām pusdienām bērni izspurdza baudīt pelnīto atpūtu. Katrā ziņā, šī nu ir tā vieta, kas bērniem ir īsti pie sirds! Vienīgais katamarāns un vienīgā laiva tika nodarbināti bez apstājas, visiem no vēja sārti vaigi un smaidošas sejas. Tie, kuri “nepērās” pa ūdeni, šūpojas šūpolēs, braukāja ar “bagijiem”, vai vienkārši tāpat vēroja, ko dara pārējie. Lielie – bērnu pavadoņi – modri sekoja bērnu drošībai un kārtībais saglabāšanai atpūtas kompleksa teritorijā.

Jāuzteic atpūtas kompleksa saimnieku lojālā attieksme pret saviem ciemiņiem. Pēc manis vērotā, lai gan reizēm kompleksā cilvēki iegriezās vienkārši tāpat – aiz intereses, neviens klāt neskrēja, nerāva aiz pogas ārā no teritorijas, vai nelika pasūtīt kādu ēdamo tikai tāpēc vien, ka esi iegriezies vienkārši paskatīties. Uz vispārējās neuzticēšanās fona tas ļoti izceļas. Un ļoti iepriecina! 

Par ekskursijas otrā posma organizatorisko pusi stāsta Sk.Brence:”Sazinājos ar izpilddirektori Ināru, uzzināju, kādi pakalpojuma veidi tur ir, ko mēs ar bērniem tur varam iegūt. Vienojāmies par pudienām. Uz divām stundām nopirkām visus izklaides pasākumus, pakalpojuma veidus. Atpūtas kompleksa teritorija, muzeji ir pieejami bez maksas, bet pakalpojuma veidi – laivas, katamarāni, citi braucamie, ir maksas”.

Trešais apskates objekts bija Sv. Sīmaņa baznīca Valmierā. Bērniem un viņu pavadoņiem baznīcas darbiniece laipni izrādīja baznīcas iekšieni, pastāstīja īsu tās vēsturi. Bērni uzdeva jautājumus par vēsturiskajiem notikumiem, kas risinājušies baznīcas pastāvēšanas laikā un pirka garīgā satura kartiņas.

Lai apskatītu Valmieras panorāmu no putna lidojuma, bija jāuzkāpj Sv.Sīmaņa baznīcas tornī  Dažam bērnam tas bija liels notikums. Kādam drebēja kājas, kādam bija bailes paskatīties pāri nožogojuma apmalei, tomēr kopumā visi turējās braši. Jaunieši par piemiņu nofotografējās, lai pēc tam savas bildes varētu ievietot interneta portālā Draugi. 

Dienas nogalē daži jautājumi projekta idejiskajai autorei un realizētājai, pasākuma organizatorei Skaidrītei Brencei:

 

Kādas ir atskats uz aizvadīto dienu?

Mums taču bija paredzētas spēles, dažādas sacensības ar skriešanu, bija arī sapirkti saldumi! Bet bērniem no visiem pakalpojuma veidiem, kur vajadzēja braukt, bija nogurušas kājas, tāpēc nolēmām, ka saldumus apēdīsim autobusā. Es uzskatu, ka šis ir viens no jaukākajiem projektiem.  Jo ieguvēji bija visi – kā bērni, vecmāmiņas, tā arī mēs pieaugušie, kas līdzdarbojās projektā.

Cik vispār projekti ir bijuši un kādi?

Pats pirmais projekts bija “Trūcīgo bērnu virtuve”,  nākamais bija “Liepas Veselības veicināšanas centrs.” Pēc tam sekoja projekts “Psiholoğiskā palīdzība.” Kāpēc radās tieši tāds projekts? Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudziem cilvēkiem bija diezgan lielas problēmas ar psiholoğisko veselību, daudziem nāca virsū depresija. Un mūsu pagastā gandrīz vienlaicīgi bija divi pašnāvības gadījumi. Tad radās doma, ka cilvēkiem šajā grūtajā momentā ir vajadzīga psiholoğiskā palīdzību. Tas projekts tika ļoti labi apmeklēts. Nākošais projekts bija klubiņš bērniem ar īpašām vajadzībām “Margrietiņa”. Tad nāca projekts “Narkotikām – nē!” Tas bija projekts ne tikai par narkotikām, bet par visām atkarībām, par alkoholu, par azartspēlēm, par pīpēšanu. Pēdējais projekts bija Labdarības kopa “Cerība”, kas tika paplašināts līdz projektam “Lasīsim pasaciņu”. 

Nākotnes ieceres?

Pagastā ir daudz bērnu ar īpašām vajadzībām un bērni, kuriem ir nopietnas veselības problēmas, bet kuri nav atzīti par invalīdiem un nesaņem valsts invaliditātes pabalstu. Sevišķi bērni ar īpašām vajadzībām, kuri šķiet no sabiedrības atstumti, neviens ar viņiem īpaši negrib nodarboties, arī citi bērni ar viņiem nespēlējas. Gribētos veselos, skolas bērnus satuvināt ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

Lai izdodas!

Liepas keramikas un rokdarbu pulciņi - labākie no labākajiem

Latvijas biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas rokdarbu pulciņš (vadītāja Elga Arāja) savu darbību uzsāka 1994. gadā. Pulciņa nodarbības 2005./2006. mācību gadā uzsāka vairāk kā 50 audzēkņi.

Stāsta pulciņa vadītāja E. Arāja: Katru gadu pirmo darbiņu gatavojam, pateicībā biedrības “Glābiet bērnus” un vadītājai Sk. Brences kundzei par atbalstu. Viņa mūs apgādā faktiski ar visu – ar diegiem, adatām, šujmašīnām, materiāliem. Ar retiem izņēmumiem sametamam naudiņu un nopērkam, piemēram, pildījuma materiālu sintaponu, jo mums gribas, lai rotaļlietas izskatītos kā veikalā pirktas.

Kādi ir pulciņa darbības principi?

Pieņemam rokdarbu pulciņā no otrās klasītes. Pirmās klases bērnus neņemam, jo viņi vēl nav adaptējušies skolā. Un tad nāk, cik ilgi katrs vēlas. Bet jo nāk lielāki, jo grūtāk apvienot mācību slodzi ar nodarbībām. Septītā klase man faktiski ir pēdējā vecuma grupa.

Pirmajā gadā nodarbojamies vairāk ar papīru, kartonu, šķērēm, līmi - ar adatām mazāk. Lielākās meitenes savas izvēlētās rotaļlietas uz auduma piegriež pašas, bet mazākiem es palīdzu. Sākumā mēs tamborējām, bet tas prasa ļoti lielu pacietību, un es vairāk nespiežu. Tagad mēs šujam mīkstās mantiņas, kas ir ļoti mīļas.

Vai tu strādā pēc kāda noteikta plāna?

Man ir 3-gadīgs plāns, bez kura nemaz nedrīkstu strādāt. Man tas ir jāsastāda un jāuzrāda Skolēnu interešu centrā, kur tas tiek apstiprināts.

Kā top rotaļlieta?

Izvēlas kādu dzīvnieku grib, izvēlas materiālu, krāsas, piegriež to uz auduma.

Kā dzimst idejas?

Tā kā strādāju jau desmit gadus, man ir savākts ļoti daudz materiāla – pilnas mapes: Latvijas dzīvnieki, svešzemju dzīvnieki, plakanās rotaļlietas.., žurnālu “Burda”, “Anna” piegrieztnes utt. Pasēžam, padomājam, izvēlamies materiālus – es zinu, kas man ir, no kura materiāla būtu vieglāk šūt. Zinot katra bērna spējas, piedāvāju viņam atbilstošu materiālu, lai vieglāk būtu strādāt.

Kur paliek bērnu darbi?

Bērniem ir žēl sava darbiņa, tas ir tik ļoti dārgs. Visi darbi aiziet pašām uz mājām vai tiek dāvināti mīļiem un tuviem cilvēkiem.

Vai bērnu darbi piedalās arī izstādēs?

Labākos darbus vedam uz Cēsīm. Pagājušajā gadā Iztāžu centrā piedalījāmies Ziemassvētku tirdziņā. Skolā darbi tiek izstādīti Baltajā zālē. Šogad piedalījāmies Cēsu izstāžu namā Cēsu 800 gadiem veltītajā izstādē (par to turpmākā tekstā – aut.).

Kā pagasta iedzīvotāji varētu palīdzēt pulciņa darbā?

Mēs esam ar visu apgādāti. Vienīgi, pūkainajām rotaļlietām noderētu mākslīgā kažokādiņa.

Ko tu vēlētos no bērnu vecākiem?

Lielāku atsaucību, atbalstu. Tad kad vajag tos dažus santīmus (un mums viņus ļoti reti vajag), lai nebaidās – mēs viņus izmantojam lietderīgi. Viņi netiek noēsti.

Trešās klases meitenes Santa, Liene, Elīna, Rebeka, Ivanna, Alevtīna uz jautājumiem “kāpēc apmeklējat pulciņu?” un “kāda mīļākā rotaļlieta tapusi?”, stāsta, ka te esot interesanti un varot daudzko jaunu iemācīties. Pašu rokām gatavotās rotaļlietas tiekot dāvinātas pārsvarā mammām, bet arī tēti netiekot apbižoti, piemēram, Ivanda tētim ir uzdāvinājusi taurentiņu, bet Rebeka – dekoratīvo koku. Visas uztaisītās rotaļlietas esot mīļas.

Paldies Elgai, paldies meitenēm!

Lavijas biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas keramikas pulciņš (vadītāja Inta Ceriņa) darbību uzzsāka 1997. gadā. Pulciņā darbojošies bērni ir nodrošināti ar siltām, gaišām telpām un plašu materiālo bāzi. Tā kā pulciņš saņem no biedrības “Glābiet bērnus” materiālo nodrošinājumu, pulciņa audzēkņi vairākus darbus – svečturus, keramikas ziedus un ziedu traukus – gatavo organizācijas vajadzībām kā pateicību sponsoriem.

Pulciņa nodarbības 2005./2006. mācību gadā uzsāka apmeklēt nedaudz vairāk kā 40 audzēkņu. Nodarbību galvenais akcents likts uz brīvu, radošu darbošanos. Tā rezultātā skolēni izkopj gaumi, radinās pārvarēt grūtības, attīsta fantāziju, kas sekmē pašizaugsmi.

Izstādē “Par, ap, no, pie, iekš Cēsīm”

No 15. marta līdz 2. aprīlim Cēsu Izstāžu namā notika Cēsu rajona bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas izstāde “Par, ap, no, pie, iekš Cēsīm”. Pēc stingras Cēsu žūrijas atlases tajā piedalījās labākie no labākajiem, arī biedrības “Glābiet bērnus” finansētie rokdarbu un keramikas pulciņi.

Rokdarbu pulciņa trešās klases meitenes izstādei izšuva Puķīšu spilventiņus. Suņus “Pilsētas sargi” modelēja un šuva 5 – 8 klašu meitenes Anastasija Bekiša, Svetlana Goroškova, Oksana Kingovska, Anna Vasiļevska, Karīna Kingovska. Aplikāciju tehnikā veikto lielformāta darbu “Dzelzceļa tilts pār Raunas upi” veidoja 8. klases meitenes Līga Mērniece un Gunta Kondrāte. Darbs veidots no ļoti daudziem ielāpiņiem, no kuriem katrs ir rūpīgi piediegts pie pamatnes un milzīgas pogu jūras, kas simbolizē Raunas upi. Diezin cik pogu ir izmantots šim darbam?

Nu jau aizgājušais mācību gads keramikas pulciņam ir bijis īpašs izstāžu gads. Jau šī gada februārī Inta un 4 bērni piedalījās vizuālās un lietišķās mākslas radošajā dienā Cēsīs. Tur gan audzēkņi, gan Inta saņēma Pateicības rakstus.  Inta Ceriņa atzīst, ka ir patīkami, ka darbi tiek novērtēti. Tas ir kā gaišs stariņš, kas silda un rosina darboties tālāk!

Keramikas pulciņš izstādē “Par, ap, no, pie, iekš Cēsīm”piedalījās ar kaķiem, suņiem un Cēsu lukturiem. Lielu atzinību ieguvuši pulciņa veidotie lukturīši. Viens no tiem pat ir aizceļojis uz Franciju, uz Parīzi, 2 lukturīši aizceļojuši uz Melngalvju namu, pārējie uz izstāžu centru Ķīpsalā “Reğionālā attīstība Latvijā 2006” un izstādi “Cēsu uzņēmējs 2006”. Bet vēl jau priekšā lielā Cēsu 800-gades balle! Ja šie pasaules apceļotāji prastu runāt! Ko tik viņi mums nepastāstītu!

Keramikas pulciņa 4 – 12 klašu kolektīvs sevi prezentēja ar vizuāli un tehniski iespaidīgu darbu “Āraišu luterāņu baznīca un ezerpils”. Inta Ceriņa stāsta, ka ideja veidot šo darbu radusies pamazām, pēc izzinošām lekcijām par Cēsu senvēsturi apmeklēšanas. Audzēkņi, kas veidojuši darbus un piedalījušies izstādē, līdz ar to spodrinājuši ne tikai Liepas slavu, bet arī Cēsu slavu:

Bērziņš Edgars; Vasiļevska Anna, Vasiļevska Jeļena, Goroškova Sveta, Glazunova Glorija, Zvirbule Jana, Erciks Dāvis, Kingovska Karīna, Šmitiņa Daina, Gorina Violeta, Šaškele Aļona, Ābelīte Viola, Kingovska Laura, Seidova Gerda, Misjuļ Tamara.

Novēlēsim Intai un bērniem radošu darbošanos!

*Ikviens pagasta interesents var apskatīt bērnu veidotos darbus biedrības “Glābiet bērnus” telpās tās darba laikā  (skatīt darba laikus!). 

Kā vasarā sagatavot bērnu skolai?

E.Latko, Liepas pagasta pirmskolas izglītības iestādes “Saulīte” vadītāja

Bērnu sagatavošana skolai nebūt nesaistās tikai ar ārējām pazīmēm – ar lasīšanas un rēķināšanas prasmēm. Tādēļ arī vasaras periodā vecāki dažādi var veicināt savu bērnu sagatavošanu skolai.

Ļoti svarīgi ir nodrošināt bērnu sociālo attīstību. Tā sevī ietver jūtīgumu pret apkārtējiem cilvēkiem, izpratni par slikto un labo, saudzīgu attieksmi pret lietām, spēju kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, spēju respektēt citu viedokli un piedāvāt savu viedokli, prasmi pastāvīgi izvēlēties nodarbošanos, spēju iesaistīties rotaļās un, ja nepieciešams, arī pagaidīt savu kārtu.

Tas nozīmē, ka ar bērnu ir jāiet sabiedrībā un šīs prasmes jāveido. Te lieti noder vispirms ğimenes svētki un saieti, radu godi, brīvdabas sarīkojumi, kā arī, tādas it kā ikdienišķas vietas kā transporta līdzekļu pietura, iela, ceļš utt. Tā veidojas bērna pieredze, ko ikdienā mēs saucam par zināšanām.

Ļoti būtiska ir topošā skolnieka pieredze un tās izmantošana dažādās situācijās. Piemēram: vai bērnam ir pieredze, kā uzvesties, darboties pastā? Vai bērns spēs, iegājis citā pastā, orientēties un atbilstoši rīkoties? Šādas vietas, par kurām bērnam jāveido pieredze, varētu būt tuvākās apkārtnes pasts, dažādi veikali utml.

Pieredzes veidošana apkārtnes iepazīstināšanā ir cieši saistīta ar bērna sociālo attīstību. Tā tiek apgūtas pieklājības normas, spēja sarunāties, atbildēt uz jautājumiem, izteikt savas domas.

Un nekad nedrīkst ne uz mirkli aizmirst, ka paraugs savam bērnam allaž esat jūs, mīļie vecāki! Kā uzvedīsieties jūs, kāda būs jūsu saskarsme ar apkārtējiem cilvēkiem, tāda būs arī jūsu bērna saskarsme.

Esam nonākuši pie trešā svarīgā punkta bērna attīstībā – tā ir runas attīstība. Cilvēka runas attīstības līmenis zināmā mērā ir prāta attīstības rādītājs. Bet veidot bērnam prasmi izteikt savas domas ir ļoti sarežğīts darbs. Radiet situācijas, lai bērnam būtu nepieciešamība runāt, izteikt savas domas! Šeit ir tikai viens padoms: pēc iespējas vairāk runājiet ar savu bērnu. Pārrunājiet visu, jautājiet viņam par visu iespējamo un centieties vienmēr uzklausīt. Tajā pašā laikā neaizmirstiet pievērst uzmanību arī savas valodas paraugam – vai tas vienmēr ir gramatiski un literāri pareizs. Mācīsimies kopā ar savu bērnu runāt pareizi!

Lasīšanas sākums ir skaņu pasaules uztvere. Lasot dažādus uzrakstus un izkārtnes, varam lieliski attīstīt un nostiprināt bērna lasītprasmi. Bērna interese par skaņām rodas agri – jau divu trīs gadu vecumā. Iesaistīsim bērnu dažādu dabā dzirdamu skaņu saklausīšanā un atšķiršanā, salīdzināšanā!

Rakstīšana nav tikai burtu rakstīšana vai zīmēšana. Tā sākas ar rokas vingrināšanu ar dažādām darbībām – zīmēšanu, veidošanu, aplicēšanu, rokdarbiem un daudziem sīkiem darbiņiem, kas prasa sīkās roku muskulatūras darbību. Ne velti latviešu literatūrā atrodam izteicienu “roku domāšana”. Iesaistot bērnu dažādās darbībās ar pirkstiņiem: ravēšanā, odziņu lasīšanā, zirņu, pupu lobīšanā utml. Ļoti noderīgas ir arī rotaļas smiltīs, ar akmentiņiem, gliemežvāciņiem.

Ļoti svarīga ir arī bērna fiziskā un emocionālā attīstība. Bērna kustību koordinācijai, kustību veiklībai, kaulu muskuļu sistēmas attīstībai ir milzīga nozīme skolas slodzes pieņemšanā. Tā nav tikai bērna fiziskā sagatavotība, bet arī bērna emocionālā labsajūta. Ja bērns ir fiziski attīstīts, viņš vieglāk pieņem pārmaiņas, viņš labi jūtas vienaudžu kolektīvā, ir emocionāli atsaucīgs. Tādēļ izmantojiet visas iespējas, ko mums sniedz vasara: peldēšanās, kopīgi pārgājieni ar dažādu dabas šķēršļu pārvarēšanu, dažādas kustību aktivitātes.

Ir vēl vesela rinda ikdienas izpratnē it kā maznozīmīgu lietu, bez kurām bērns nekad nejutīsies labi svešā vidē,

sākotnēji nepazīstamu pieaugušo un vienaudžu vidū. Tādēļ tikpat svarīga ir bērna pašapkalpošanās iemaņu un higiēnisko normu apguve un ievērošana. Bērnam pašam jāzina, kad un kāpēc jāmazgā rokas, kad jālieto kabatas lakatiņš, kā jāsakārto sava darba vieta, ko nozīmē jēdzieni “sakārtots”, “glīts” u.c.

Neaizmirsīsim attīstīt bērna gribu, kas sākas ar kārtības noteikumiem, ko bērnam prasām ievērot. Tā bērns iemācās sevi organizēt, pārvarēt nepatiku. Liksim bērnam uzturēt kārtībā savas lietas, istabu! Neizdarīsim “lāča pakalpojumu” visu paveicot bērna vietā! Radināsim bērnu pie pastāvības jau laicīgi.

Dārziņā tiek attīstīta gan griba, gan sajūtas, gan viss pārējais, taču, ja mājās vecāki ar bērnu nenodarbosies, rezultāta nebūs.

Lai jums veicas!

Saulainu vasaru, pilnvērtīgu atpūtu kopā ar savu bērnu! 

Īsa pamācīšana bērna audzināšanā

(No C.Sperdžena “Arāja Janča bildes”, 1931)

Lokiet kokus, kamēr tie vēl kociņi, un zēnus, kamēr tiem vēl nav bārdas. Ja gribiet mācīt strazdu svilpot, svilpojiet tam priekšā, kamēr tas jauns; vēlāk tas būs grūtāk izdarāms. Ko iemācās jaunībā, to iemācās visai dzīvei.  Ko dzirdam vispirms, to atminam visilgāk.

Pirmā mācība bērnam lai ir paklausība – pēc tam vari mācīt, ko gribi; tomēr jauno garu nav arī jānosien pārāk cieši, jo ar to var aizkavēt viņa augšanu un kaitēt viņa spēkam.

Bērna prātam vienmēr pretoties arī nav labi; tomēr bērna vēlēšanās vienmēr izpildīdami, sagādāsiet sev sirdssāpes. Bērna mugura jāloka, bet nevis jālauž. Valdīt to vajag(a), bet ne ar dzelzs rīksti. Viņa prāts jāpārvar, bet ne jāizposta.

Bērni gandrīz arvien izaug tādi, par kādiem tie tiek audzināti; tikai žēl, ka nepareiza audzināšana daudzus samaitā. 

Zēnu ar varu spiest pie mācībām tik ilgi, līdz tas zaudē kādu daļu no sava možā prāta, ir neprātīgi – negataviem augļiem ir maz garduma. Teļa gaļu nekad nepārtaisīsi par vērša gaļu, dariet ko gribēdami. No otras puses: mācīšanos var tik ilgi atstāt novārtā, līdz mazais nejēga arī tiešām paliek par nejēgu.

Visās lietās ir savs vidus ceļš; prātīgs ir tas tēvs, kas to spēj saskatīt; tāds prot savu ģimeni tā valdīt, ka tā mīl viņa valdīšanu. Bet varat būt droši, ka tam, kuram ir sieva un bērni, nekad netrūkst vajadzību un rūpju.

Mūsu laikos bērniem parasti pārāk liela vaļa, tā kā tie savu tēvu un māti padara par saviem vergiem. Lieta nav vairs laba, ja zoslēni, kas tikko izvēlušies no olām, sāk mācīt veco zosi, un kaķēni, kas paši neprot peli noķert, sāk dīdīt kaķu māti – tā darīt nozīmē apgriezt visu otrādi, un tas vecākiem nekad nebūtu jāpieļauj. Tāda rīcība ir tikpat kaitīga pieaugušajiem, kā pašiem bērniem. Galvai jābūt galvai, citādi cieš viss ķermenis.

Šauras drēbes drīz plīst, un stingrus likumus drīz vien pārkāpj, bet arī platas drēbes plīst, un, kur nav nekāda likuma, tur it viss iet greizi.

Ko pusaudzim darīt vasarā?

Nodarbinātības valsts ağentūru (turpmāk NVA) bukletā ir lasāms - lai pusaudzis sāktu risināt ar darbu vasarā saistītos jautājumus, viņam ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

• jābūt vecumā no 15 – 18 gadiem;
• jāmācās izglītības iestādē.

Ierodoties NVA, līdzi jāņem šādi dokumenti: personu apliecinošs dokuments (pasi), izziņa par deklarēto dzīves vietu, medicīnas izziņa par veselības stāvokli, izglītības iestādes izsniegts dokuments par to, ka pusaudzis mācās izglītības iestādē.

• Pusaudžu nodarbināšanas pasākums notiek no 1. jūnija līdz 31. augustam.
• Pusaudzis šajā pasākumā var piedalīties vienu reizi.
• Pusaudzis var tikt nodarbināts vienu mēnesi.

Pasākumā var piedalīties arī pusaudži ar speciālām vajadzībām.

Pēc NVA mutiski sniegtās informācijas, tāds pasākums notiek trešo gadu un jau aprīlī pašvaldībām tiek nosūtīta informācija par iespēju tajā iesaistīties. Pusaudži, savukārt, tiek informēti ar skolas palīdzību: pavasarī skolām tiek nosūtīti informējoši bukleti par vasaras darba iespējām.

Par darbu pasākuma ietvaros valsts pusaudzim mēnesī maksā 50% no minimālās mēneša algas (tātad, 45 Ls), darba devējs maksā otrus 50% no minimālās darba algas (tātad, 45 Ls).

Ir darba devēji, kas stingri ievēro valsts noteiktās prasības, ir darba devēji, kas atlīdzina bērnam ceļu vai nodrošina ar ēdināšanu, ir arī tādi, kas piemaksā pie algas.

Ja kāds no Liepas bērniem vēlas strādāt Cēsīs vai citā pagastā, tādas iespējas ir. Uz pirmo jūliju ir arī vairākas brīvas vietas Līgatnē, Raunā – pārsvarā zemnieku saimniecībās.

NVA Cēsu nodaļas koordinātes: Bērzaines iela 15, 2 stāvs, 209 kabinets. Kontakttelefoni: 41 20748, 41 22026.

Ja vēlies zināt – lūdzu izlasi!

Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļa nodarbojas ar labdarību, sniedz sekojošus pakalpojumus pagasta iedzīvotājiem:

1. Pēc mācībām skolā aptuveni 100 bērniem ir iespēja darboties keramikas un rokdarbu pulciņos. Keramikas pulciņā parasti ir konkurence. Pieteikumus pieņem skolotājas Inta Ceriņa un Elga Arāja.
2. Frizētavā trešdienās un sestdienās no plkst. 9⁰⁰ pirmsskolas vecuma bērniem, bērniem ar īpašām vajadzībām, lauku sētās dzīvojošiem matu griešana bez maksas, ciematā dzīvojošiem, nostrādājot vienu dienu nodaļas organizētajos darbos, arī visu gadu bez maksas. Pensionāriem matu griešana par simbolisku samaksu. Meistare Marija Aļeksejeva.
3. Acu ārsts mēneša pirmajā pirmdienā no plkst. 9⁰⁰ pieņem bērnus, glaukomas un gados vecus cilvēkus ar kustību traucējumiem. Ārste Irēna Dubulte, medmāsa Rasa Zvaigzne. Pieteikties pa telefonu 4195252.
4. Masāžas kabinetā medmāsa Lienīte Juškova sniedz pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Zvanīt 6520656.
5. Valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Brence trešdienās un sestdienās no plkst. 8⁰⁰-13⁰⁰ izsniedz apģērbus, apavus un citas lietas, sniedz konsultācijas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, vērtīgus padomus dažādās dzīves situācijās.

Šajā laikā ikviens liepēnietis var apskatīt keramikas pulciņa bērnu darbu izstādi. Atnāc un apskati!

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļā ir 41 biedrs un vairāki desmiti atbalstītāji. Gada Sapulce notiek reizi gadā, valdes sēdes reizi ceturksnī. Nodaļas Valdē ievēlēti:

Elija Latko,

Inta Zaksa,

Skaidrīte Brence.

Nodaļas finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents Anastasija Beča. Nodaļā strādājošie, izņemot pulciņu vadītājas, strādā brīvprātīgi.

Mūsu adrese: Maija iela 6, PII „Saulīte” teritorijā, telefons darbā: 4195593, mājās 4195407. Lūdzam izmantot mūsu pakalpojumus!

  

*Izlasi un nodod tālāk!

Tā kā šī izdevuma pavairošanas iespējas kopējot ir ierobežotas, tāpēc, lai ar aktuālo informāciju iepazītos pēc iespējas vairāk cilvēku, lūdzu, izlasi to un iemet sava kaimiņa pastkastītē! Sarunājuši?