Informatīvais izdevums Nr.4

Biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļai 15 gadi!

Bez skaļām svētku runām, šampanieša pudeļu paukšķiem un pompozas uguņošanas, klusā pašu tuvāko darbinieku un pašu mīļāko viesu pulciņā šī gada 23. novembrī tika atzīmēti biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas 15 gadi. Tas, pie viena, bija arī pieredzes apmaiņas pasākums starp divām sabiedriskajām organizācijām: Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļu (vad. Raita Randere) un biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļu (vad.Skaidrīte Brence). Īpaši ciemiņi bija Rudīte Šūlmeistere un Māris Niklass no Cēsu rajona padomes, kas vienmēr atbalstījuši Liepas nodaļu priekos un rūpēs jau kopš pirmajām tās dibināšanas dienām.

Piecpadsmit gadus ilgā nodaļas pastāvēšanas vēsture tika izdzīvota viktorīnā “Kas? Kur? Kad?”, ko bija sagatavojušas Elija Latko un Jana Belkovska Un vēsture ir bijusi notikumiem bagāta! Liepas nodaļas dibināšanas ideja dzimusi tālajā 1991.gada 23.novembra dienā, kad pie sava gara bērna šūpuļa stāvējušas Skaidrīte Brence un daktere Mārīte Ozoliņa. Pirmais organizācijas rīkotais pasākums notika 1992. gada 14. martā rūpnīcas “Lode” pirmā ceha, kura priekšniece tolaik bija S. Brence, telpās. Šim pasākumam tika ziedota ne tikai nauda Latvijas rubļos, kas 90-os gados bija mūsu naudas vienība, bet arī cukurs. 

Ziemassvētku gaismiņa, kas tagad jau ir kļuvusi tradīcija, pirmo reizi tika ienesta 1995. gadā Gaujaslīču bērnu namā. Visu šo gadu laikā par ģimeņu un bērnu labsajūtu ir rūpējušies kopumā sešdesmit astoņi sponsori (23 ārzemju, 45 vietējie), ar kuru atbalstu Liepas ļaudis un organizācijas ir saņēmušas aptuveni trīsdesmit tonnas humānās palīdzības. Piecpadsmit gadu laikā par nodaļu dažādos izdevumos ir bijuši publicēti 78 raksti. Visu šo gadu laikā ir īstenoti astoņi lieli projekti... Tā varētu turpināt. Tomēr par galveno biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas piecpadsmit gadu kvalitātes rādītāju var uzskatīt stabilu pakalpojumu paketi, stabilas tradīcijas un sponsoru uzticēšanos.

Piecpadsmit gadi - tas ir daudz vai maz? Par atskaites punktu ņemot cilvēka dzīvi,  piecpadsmit gadi tāds pusaudžu vecums vien ir: gribas visur būt, visu izbaudīt un zināt. Liepas nodaļas vadītājai pašai ir jauneklīgs gars un sirdsdegsme, kas kopīgām idejām spēj aizraut gan darbiniekus, gan bērnus. Novēlēsim Skaidrītei Brencei labu veselību, daudz spožu ideju un dāsnus  sponsorus!

Sadarbība ar Norvēģiju

Liepas nodaļas “Glābiet bērnus” valdes locekle Inta Zaksa ir izdibinājusi, kā iesākusies sadarbība ar uzņēmīgo norvēģi Kjartanu Haddalu, un kāpēc viņam ir svarīgi kādam palīdzēt. 

Jau vairākus gadus Kjartals Haddals palīdz biedrībai “Glābiet bērnus” gan finansiāli, gan ar humāno palīdzību. Kā tas viss sākās? 1992. gadā viņa draugs Bjorns Norvēģijā uzsāka akciju “Palīdzība Igaunijai”, kuras laikā viņš ar savu autobusu veda uz Igauniju humāno palīdzību. 1993./94.gadā viņam piebiedrojās Kjartans, un viņi abi uzsāka labdarības misiju “Palīdzība Baltijai”, kas norvēģiski skan Baltikumhjelpa. Sadarbība ar Liepu iesākās pēc iepazīšanās ar dažiem latviešiem, bet konkrētāk – pēc sarunas ar Norvēģijā dzīvojošo latvieti Mirdzu Andersoni. Un tā jau kopš 1994. gada Kjartans brauc uz Liepu ar palīdzības kravām. Daudz palīdz arī viņa meita Kristīne – tikpat fantastisks cilvēks kā Kjartans. 

Humānās palīdzības vākšanas kampaņā, kas tiek iepriekš izziņota, ciema (bet ciemu veido sala) iedzīvotāji paši sanes apģērbus, apavus, rotaļlietas un citas lietas, kuras vēlas mums ziedot. Daudz ziedo arī vietējie veikali. Paši iedzīvotāji samaksā par transportēšanu uz Latviju. Pilnīgi sveši cilvēki!

Latvijā norvēģu draugi palīdz ne tikai liepēniešiem. Sūtījumus saņem arī Annenieku speciālā skola un vairākas ģimenes. Liepā konkrēti Kjartans ir palīdzējis divām māmiņām ar drēbēm, apģērbu un citām lietām.

Uz jautājumu, kāpēc Kjartans palīdz citiem, viņš pats īsti nemāk nedz atbildēt, nedz izskaidrot. Visa viņa ģimene aktīvi nodarbojas ar palīdzību – arī Kjartana sieva un mamma ir ciemojušās Liepā. Kādēļ Kjartans mums palīdz, noteikti vislabāk sapratīs tie cilvēki, kuriem pašiem nav svešs dāvināšanas prieks. Ir pašsaprotami otram vienkārši palīdzēt, saņemot pretī PALDIES vai redzēt prieku otra acīs.

Ciemos pie frizierītes Mašas

Frizieres Marijas Aļeksejevas, mīļi sauktas Mašas, pakalpojumus ir izmantojuši daudzi mūsu pagasta iedzīvotāji. Mēģināsim uzzināt ko vairāk par viņas darba metodēm un modes tendencēm šajā jomā.

- Kā kļuvi par frizieri?

Kļūt par frizieri esmu gribējusi jau kopš bērnības. Bet aizgāju uz medicīnisko profesionālo skolu. Rīgā pierakstījos uz frizieru kursiem, strādāju, beidzu frizieru kvalifikācijas celšanas kursus, pēc tam strādāju Cēsīs. Tad man piedāvāja strādāt šeit, nodaļā “Glābiet bērnus”, un jau astoņus gadus te strādāju. 

 - Kāds iedzīvotāju kontingents izmanto tavus pakalpojumus?

Nāk dažāda vecuma cilvēki: gan bērni, gan pensionāri, gan sievietes, gan vīrieši. Veido gan frizūras – kāzu, vakara frizūras, gan liek ilgviļņus, gan griež, balina un krāso matus. 

 - Kāds ir tavs mīļākais profils?

Veidot vakara frizūras. Ja iepriekš zinu, ka ir vajadzīga frizūra, es jau ilgi pirms tam sāku domāt, kādus variantus varu klientam piedāvāt. 

 - Vai tu apmeklē kursus, lai sekotu līdzi frizūru modei?

Kursus es neapmeklēju, jo tas viss ir Rīgā. Bet internetā pastāvīgi sekoju jaunākajai informācijai, pētu žurnālus, sekoju jaunumiem televīzijā. 

 - Vai ikdienā sanāk izmantot pašu modernāko?

Man tā nav bijis. Es piedāvāju, bet mums pagastā cilvēki ir diezgan konservatīvi, sevišķi vīrieši: daži atnāk nodzen matus uz pliko vai atstāj kādus pāris milimetrus, daži griež tā, lai būtu pieklājīgi. 

 - Kas tagad modē vīriešiem un sievietēm?

Principā modē ir viss. Augstākajā modē gan ir redzams, ka mode pamazām pāriet uz vienu matu toni un gariem matiem sievietēm, tomēr dzīvē cilvēki izvēlas tā, kā grib. Ja patīk krāsainas šķipniņas, tad viņi tās taisīs – ir modē vai nav. Tieši tāpat ir ar matu griezumiem. Cilvēki izvēlas nevis to, kas ir modē, bet to, kas pašiem patīk. 

 - Bieži sievietes nav apmierinātas ar ilgviļņu kvalitāti. No kā tā ir atkarīga?

Viss ir atkarīgs no klienta, kādus viņš ilgviļņus grib – stiprus vai vieglus. Ja grib smalkas lokas, tad matus tin uz smalkiem ruļļiem, ja grib apjomu, tad ruļļus ņem lielākus. Ja, piemēram, grib lielas lokas, kas tagad modē, vienalga, pēc ilgviļņiem mati ir jāuztin uz ruļļiem. Ķīmiskie ilgviļņi paši par sevi neizskatās. Tas ir pamats, uz kura frizūra ilgāk turas (apmēram 4-5 dienas).

  - Kas klientam ir jāņem līdzi, lai izveidotu frizūru gariem matiem?

Nekas! Man viss ir. Vienkārši jāatnāk un viss - tad jau visu sarunāsim! Man ir ļoti daudz frizūru paraugu. Lai frizūra piestāvētu, es vienmēr prasu, ko klients grib, kādi svētki būs, kāds tērps. Ja ir balle vai ja ir diskotēka, frizūras vienmēr būs atšķirīgas. Ir jāņem vērā katra detaļa. 

 - Cik saprotu, friziera profesija ir tava sirdslieta?

Tā ir mana pati mīļākā nodarbošanās. Šo profesiju es ļoti mīlu. No tās es atslēgties nevaru pat brīvdienās, bet atvaļinājuma laikā pārdzīvoju, kāpēc neesmu darbā. Vienmēr domāju par saviem pastāvīgajiem klientiem - kas viņiem varētu piestāvēt, kādu frizūru viņiem piedāvāt. 

 - Vai neesi domājusi atvērt savu salonu?

Ja kādreiz šeit viss beigsies un mani palūgs no šīm telpām aiziet, tad domāšu. Savs salons - tas nav tik vienkārši: ir vajadzīga liela nauda, jāņem kredīts bankā, jādomā, kā atdod utt. 

 - Tu strādā biedrības “Glābiet bērnus”paspārnē. Ko vari teikt par jūsu savstarpējo sadarbību?

Mums ar Ligitu ir labas attiecības un lai Dievs dod, ka tā būtu vienmēr. Esmu viņai ļoti pateicīga. No savas puses arī es palīdzu kā varu, piemēram, ar savu transportu konkrētu darbu veikšanai.

No tās naudas, ko nopelnu, daļu naudas ieguldu produkcijā – lakās, putās, želejās, balinātājos, ķīmiskajā sastāvā ilgviļņiem, dezinficējošajos līdzekļos, ko pērku Rīgā specializētajā veikalā frizieriem. Daļu no saviem ienākumiem es ziedoju “Glābiet bērnus” nodaļas aktivitātēm. 

 - Tavs darbalaiks un noteikumi, pēc kādiem tu pieņem?

Bez maksas tiek pieņemti:

·         Bērni līdz skolas vecumam (pirmskolnieki)

·         Bērni ar īpašām vajadzībām

·         Laukos dzīvojošie bērni

Pagastā dzīvojošie skolas vecuma bērni par vienas dienas atstrādi nodaļas rīkotajos darbos frizētavas pakalpojumus var izmantot visu gadu bez maksas.

Veciem cilvēkiem – pensionāriem, invalīdiem matu griešana par simbolisku samaksu.

Frizētavas darba laiki:

·         Trešdiena 9 – 17

·         Sestdiena  9 – 17

Gribu uzsvērt, ka galvenā frizētavas funkcija ir labdarība. Lai gan frizētavas darba laiks ir fiksēts, vienmēr var sarunāt klientam izdevīgus noteikumus. Pie manis var nākt absolūti visi pagasta iedzīvotāji, jo te friziera pakalpojumus var saņemt lētāk nekā citur.

Paldies par sarunu!

Aicinājums māmiņām!

Pateicoties dažādiem labvēlīgajiem faktoriem, pēdējos gados Liepā krietni palielinājies jauno māmiņu pulks. Liepas nodaļai “Glābiet bērnus” nav informācijas par māmiņām, kuri bērniņi dzimuši pēdējo 5-6 gadu laikā. Lai izveidotu māmiņu reģistru, kas, savukārt, dotu iespēju sniegt dažāda veida palīdzību un iesaistīt bērnus dažādos labdarības projektos, lūdzu, pieteikties pie nodaļas vadītājas Skaidrītes Brences (kontakttelefoni: 4195593; 4195407). Māmiņas, neesiet kautrīgas! 

Ziemassvētku BALTIE DARBI

(No grāmatas “Mazā Ziemassvētku prieku grāmata”,1996):

• Esi laipns pret pārdevējiem. Viņi bieži vien ir daudz vairāk noguruši nekā tu
• Izmanto svētku laiku, lai atjaunotu sabojātās attiecības ar draugu vai radinieku
• Aiznes Ziemassvētku groziņu ar gardumiem kādam īpaši kašķīgam un īgnam kaimiņam
• Piesien mazus zvaniņus pie savu bērnu kurpju auklām
• Piekar iemīļotu eglītes rotājumu automašīnā pie atpakaļskata spoguļa
• Ieber sarkanus un zaļus konfeti Ziemassvētku kartiņu aploksnēs
• Brīvdienās parūpējies par kādu trūcīgu ģimeni. Lai katrs tavas ģimenes loceklis nopērk Ziemassvētku dāvanu kādam sava vecuma cilvēkam
• Uzsmaidi policistiem, ugunsdzēsējiem un drošības sargiem, ātrās medicīniskās palīdzības ārstiem. Pasaki viņiem “paldies” par to, ka viņi strādā svētkos
• Ja kāds tev šajos svētkos liek vilties, neapber viņu ar pārmetumiem. Esi saprotošs un piedodošs
• Piesien sarkani rūtainu pušķi pie sava mājdzīvnieka kakla siksnas
• Aizved kādam cilvēkam slimnīcā vai pansionātā mazu izpušķotu egli
• Nodod pinti (0.47 l) asiņu – tā ir dzīvības dāvana
• Ik gadus katram bērnam nopērc pa eglītes rotājumam. Izvēlies tos, kuri simbolizē nozīmīgus notikumus viņa dzīvē šī gada laikā. Kad viņi pārceļas dzīvot citur, uzdāvini viņiem šo kolekciju, ar ko izpušķot pašiem savu egli
• Neaizmirsti svētkos mūsu spārnotos draugus. Uz čiekuriem uzsmērē zemesriekstu sviestu (vai jebkuru citu taukvielu), tad apviļā tos putnu barībā un izkar kokā pie virtuves loga (vai dārzā)
• Padari personīgākas nosūtāmās Ziemassvētku kartiņas, iespiestajam tekstam ar roku pierakstot klāt īsu vēlējumu tieši no sevis
• Ja tev ir draugi, kuri kopš pagājušajiem Ziemassvētkiem zaudējuši kādu ģimenes locekli, pacenties piezvanīt un uzmundrināt viņus svētku laikā
• Kopā ar kādu, ko mīli, cieši apkampušies, pasēdiet pie kamīna
• Atceries, ka vislielākā dāvana ir pilna māja ar cilvēkiem, kurus tu mīli
• Atceries, ka mīlestības pārpilna svētku gaisotne tavās mājās ir vairāk atkarīga no vārdiem, kurus tu izrunā, nekā no dāvanām, kuras tu pasniedz.

Un atkal viens gads aizvērs,

Otrs – atvērs durvis,

Iesim atvērtās durvīs –

ar smaidu, ar sauli, ar mīlestību

(Olga Lisovska)

Par atbalstu 2006. gadā paldies sakām:

• K/s Cēsu rajona patērētāju biedrībai (Ā.Zeļonka)
• SIA “LEO” (L.Rutkovskis)
• M.E. “Lat – Luh” (M.Gailis)
• Liepas GBC grupai SIA (I.Sergejevs)
• M.Niklasam un Ģ. Šūlmeisterei no Cēsu rajona padomes
• Firmas “Rebeka” keramikas ražotnei (J.Balodis)
• M.Justa uzņēmumam “MT Kukulītis” (M. Justs)
• Sponsoriem – privātpersonām: Gintam Vārtiņam, Aivaram Romušam, Igoram Gormoļovam, Regīnai Pakerei, Guntaram Zariņam, Jānim Gailītim
• Ziedotājiem ārzemēs: Margitai Edstrōmai, Monikai Rehnbergai, Berntam Anderssonam, Kjartanam Haddalam, Sonjai Westerlundai, Britai Kjelbergai.

Šoreiz gribu pastāstīt par palīdzību no Norvēģijas. Mūsu draugs Kjartans Haddals kopā ar labestīgo meitu Kristīni apciemo Liepu divas reizes gadā. Enerģiskais Kjartans pats komplektē kravas, iesaiņo, kārto pavaddokumentus un atved. Bez tam pārdod mūsu ražotos cirka klauniņus  un atved arī norvēģu saziedoto naudu.

Šo gadu laikā biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļa no Norvēģijas ir saņēmusi lietotus un jaunus apģērbus, apavus, traukus, jaunu materiālu cimdu ražošanai, diegus, dziju, lietotus datorus, bērnu ratiņus, zāles pļaujmašīnas, gultas, velosipēdus, invalīdu ratiņus un kruķus, paklājus, dīvānu, dāvanas bērniem Ziemassvētkos, pamperus veciem cilvēkiem, lietotas un jaunas rotaļlietas, kancelejas preces un citas lietas, kopskaitā ap 10 tonnām. Humāno palīdzību saņem pagasta iedzīvotāji un iestādes. Sūtījumi tiek reģistrēti žurnālā pēc svara, bet to izlietojums tiek reģistrēts atsevišķā žurnālā pret parakstu. 

Tie parasti ir svētki, kad varam atkal tikties ar mūsu labvēļiem, brīnišķīgiem cilvēkiem no Norvēģijas. Tad stāstām par paveikto un nākotnes iecerēm.

Pasākumi, kas paredzēti Adventes laikā:

1)      Izsludināta Adventes akcija “Dāvināsim Ziemassvētku brīnumu”;

2)      Pasākums laukos dzīvojošajiem vecļaudīm (vienā Adventes pievakarē 15 Rūķi trīs mašīnās vienlaicīgi izbrauks pie laukos dzīvojošajiem vecļaudīm);

3)      Pasākums bērniem ar īpašām vajadzībām “Pie Ziemassvētku eglītes”(15 Rūķi ienesīs Adventes gaismiņu mazāko bērnu ar īpašām vajadzībām mājokļos);

4)      Ziemassvētku eglīte Sarkaņu ciemā;

5)      Ziemassvētku Rūķu viesošanās pie nodaļas labvēļiem.

Gaišus un klusus Ziemassvētkus! Sirdsmieru un veselību Jaunajā gadā!

Biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes

priekšēdētāja Skaidrīte Brence

Ziemsvētku naktī, kad puteņi klusē, zvaigznes un sniegi kā dimanti mirdz. Pāri pļavām un tīrumiem Liepas pusē laimīgus Ziemsvētkus vēlam no sirds!

Informatīvais izdevums Nr.3

Godam nopelnītā ekskursijā

 

Šī gada 6. jūnijā projektā “Lasīsim pasaciņu” iesaistītie bērni un aktīvisti devās ekskursijā, ko garajā žēlsirdības maratonā bija godam nopelnījuši ar savu attieksmi un izturību.  Ekskursijas plānā ietilpa Vaidavas keramikas ceha – ražotnes SIA “Rebeka”, atpūtas kompleksa “Mazais Ansis” Rubenē, kā arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas apmeklējums.

Keramikas cehā – ražotnē Vaidavā bērniem un pieaugušajiem tika dota iespēja ielūkoties māla iztrādājumu tapšanas “virtuvē”. Darbinieces Ivetas, kas bija uzņēmusies gides lomu, pavadībā, ciemiņi tika izvadāti pa visiem ceha nostūrīšiem, secīgi izsekojot brīnumainajai māla kā ieža pārvērtībai par trauku ar dvēseli. Neliels ieskats Ivetas stāstītajā: “No zemes tikko izrakti māli neder, lai traukus taisītu. Tur klāt ir smiltis, akmeņi, lapas un nezin kas vēl. Kā mālu pārstrādā? Vispirms sajauc ar ūdeni un izlaiž cauri ļoti smalkiem sietiem un tā dabū nost piejaukumus. Ar tādu šķidru mālu arī neko neiesāksi, tātad, jātiek vaļā no liekā ūdens! Tāpēc mālu izlaiž cauri speciālais ierīcei, kur galā veidojas tādas lielas māla pankūkas. Vēl no māla vajag dabūt laukā gaisu, jo māla trauks žūstot un pēc krāsns apdedzināšanas sarūk, kļūst mazāks. Tāpēc māla pankūkas liek speciālā vakuumpresē un izspiež laukā lieko gaisu. Tad jau var sākt taisīt traukus, ko pie mums pagatavo ar trīs metodēm: ar atliešanas, ar formēšanas un ar virpošanas metodi. Liešanai izmanto šķidru mālu – apmēram tādā biezumā kā skābs krējums. Formēšanai māls jau ir kā dubļi, bet virpošanai vēl stingrāks”.

Vadājot pa ceha līkločiem, Iveta ciemiņus iepazīstināja gan ar māla apgleznošanas procesu, gan ar apdedzināšanas niansēm, gan glazēšanas meistarstiķiem: “Trauks jau ir, bet, ja uzlies ūdeni, tas izšķīdīs. 200 grādos mālu var tikai izžāvēt. Tāpēc trauks ir jāapdedzina. Pirmā apdedzināšana notiek 980 grādos. Grādus palielina pakāpeniski 10 stundu laikā, lai trauks nesaplīstu. Tāpat lēnītēm 10 stundu laikā trauku arī atdzesē..”.” Ielejot neglazētā materiālā ūdeni, tas sūcas cauri, tāpēc mālu glazē. Glazūras pamatsastāvs ir baltā kvarca smilts, tātad, principā stikls. Trauku noglazē, liek krāsnī, tad apdedzina 1060 grādos. Krāsnī glazūra sacietē un kļūst spīdīga. Glazūra būtībā ir stikla kārtiņa pāri mālam”.

Jāsaka, ka keramikas ceha apskates process bija perfekti noorganizēts. Par to “paldies” ražotnes vadītājam Jānim Balodim, kas ir arī keramikas pulciņa krusttēvs un apgādā pulciņu gan ar mālu, gan ar glazūru. J.Balodis, pēc Sk.Brences lūguma, saviem ciemiņiem bija nodrošinājis gan iespēju iepazīties ar māla ražošanas procesu, gan iespēju iepirkties ražotnes veikaliņā, lai ar dāvaniņām iepriecinātu mājās palicējus – vecākus un vecvecākus.

Nākamais ekskursijas mērķis bija atpūtas komplekss “Mazais Ansis” Rubenē. Trīs hektāru teritorijā tiek piedāvātas plašas vasaras baudīšanas iespējas – var peldēties, pasēdēt uz terases pie ūdens, izīrēt laivas vai plostu, ļauties makšķerēšanas priekam, cept desiņas uz ugunskura vai āra kamīnā, vai spēlēt lielo dambreti. Tur ir bērnu rotaļlaukums, āra kamīns un ugunskura vietas. Ir iespēja aplūkot senlaiku instrumentus, sadzīves priekšmetus un zirglietas.

Rubenē visi projektā iesaistītie noenkurojās uz ilgāku laiku, jo tur bija paredzēta ekskursijas kulminācija: gan čaklāko projektā iesaistīto bērnu apbalvošana, gan pusdienas, gan dažāda veida atrakcijas un atpūta uz ūdens.

Visi projektā iesaistītie bērni bija čakli, bet valde atzina, ka čaklākie no čaklajiem šajā projektā ir: Ruslanas Rogovas vadītā grupa ar Kristīni Ivanovu un Karinu Kingovsku; Edija Daigas vadītā grupa - Alise Rakova, Laura Rimša, Jana Kiļupe; Līgas Frišmanes vadītā grupa ar Santu Ivanovu un Sintiju Vasmusi.

Pēc garšīgajām un sātīgajām pusdienām bērni izspurdza baudīt pelnīto atpūtu. Katrā ziņā, šī nu ir tā vieta, kas bērniem ir īsti pie sirds! Vienīgais katamarāns un vienīgā laiva tika nodarbināti bez apstājas, visiem no vēja sārti vaigi un smaidošas sejas. Tie, kuri “nepērās” pa ūdeni, šūpojas šūpolēs, braukāja ar “bagijiem”, vai vienkārši tāpat vēroja, ko dara pārējie. Lielie – bērnu pavadoņi – modri sekoja bērnu drošībai un kārtībais saglabāšanai atpūtas kompleksa teritorijā.

Jāuzteic atpūtas kompleksa saimnieku lojālā attieksme pret saviem ciemiņiem. Pēc manis vērotā, lai gan reizēm kompleksā cilvēki iegriezās vienkārši tāpat – aiz intereses, neviens klāt neskrēja, nerāva aiz pogas ārā no teritorijas, vai nelika pasūtīt kādu ēdamo tikai tāpēc vien, ka esi iegriezies vienkārši paskatīties. Uz vispārējās neuzticēšanās fona tas ļoti izceļas. Un ļoti iepriecina! 

Par ekskursijas otrā posma organizatorisko pusi stāsta Sk.Brence:”Sazinājos ar izpilddirektori Ināru, uzzināju, kādi pakalpojuma veidi tur ir, ko mēs ar bērniem tur varam iegūt. Vienojāmies par pudienām. Uz divām stundām nopirkām visus izklaides pasākumus, pakalpojuma veidus. Atpūtas kompleksa teritorija, muzeji ir pieejami bez maksas, bet pakalpojuma veidi – laivas, katamarāni, citi braucamie, ir maksas”.

Trešais apskates objekts bija Sv. Sīmaņa baznīca Valmierā. Bērniem un viņu pavadoņiem baznīcas darbiniece laipni izrādīja baznīcas iekšieni, pastāstīja īsu tās vēsturi. Bērni uzdeva jautājumus par vēsturiskajiem notikumiem, kas risinājušies baznīcas pastāvēšanas laikā un pirka garīgā satura kartiņas.

Lai apskatītu Valmieras panorāmu no putna lidojuma, bija jāuzkāpj Sv.Sīmaņa baznīcas tornī  Dažam bērnam tas bija liels notikums. Kādam drebēja kājas, kādam bija bailes paskatīties pāri nožogojuma apmalei, tomēr kopumā visi turējās braši. Jaunieši par piemiņu nofotografējās, lai pēc tam savas bildes varētu ievietot interneta portālā Draugi. 

Dienas nogalē daži jautājumi projekta idejiskajai autorei un realizētājai, pasākuma organizatorei Skaidrītei Brencei:

 

Kādas ir atskats uz aizvadīto dienu?

Mums taču bija paredzētas spēles, dažādas sacensības ar skriešanu, bija arī sapirkti saldumi! Bet bērniem no visiem pakalpojuma veidiem, kur vajadzēja braukt, bija nogurušas kājas, tāpēc nolēmām, ka saldumus apēdīsim autobusā. Es uzskatu, ka šis ir viens no jaukākajiem projektiem.  Jo ieguvēji bija visi – kā bērni, vecmāmiņas, tā arī mēs pieaugušie, kas līdzdarbojās projektā.

Cik vispār projekti ir bijuši un kādi?

Pats pirmais projekts bija “Trūcīgo bērnu virtuve”,  nākamais bija “Liepas Veselības veicināšanas centrs.” Pēc tam sekoja projekts “Psiholoğiskā palīdzība.” Kāpēc radās tieši tāds projekts? Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudziem cilvēkiem bija diezgan lielas problēmas ar psiholoğisko veselību, daudziem nāca virsū depresija. Un mūsu pagastā gandrīz vienlaicīgi bija divi pašnāvības gadījumi. Tad radās doma, ka cilvēkiem šajā grūtajā momentā ir vajadzīga psiholoğiskā palīdzību. Tas projekts tika ļoti labi apmeklēts. Nākošais projekts bija klubiņš bērniem ar īpašām vajadzībām “Margrietiņa”. Tad nāca projekts “Narkotikām – nē!” Tas bija projekts ne tikai par narkotikām, bet par visām atkarībām, par alkoholu, par azartspēlēm, par pīpēšanu. Pēdējais projekts bija Labdarības kopa “Cerība”, kas tika paplašināts līdz projektam “Lasīsim pasaciņu”. 

Nākotnes ieceres?

Pagastā ir daudz bērnu ar īpašām vajadzībām un bērni, kuriem ir nopietnas veselības problēmas, bet kuri nav atzīti par invalīdiem un nesaņem valsts invaliditātes pabalstu. Sevišķi bērni ar īpašām vajadzībām, kuri šķiet no sabiedrības atstumti, neviens ar viņiem īpaši negrib nodarboties, arī citi bērni ar viņiem nespēlējas. Gribētos veselos, skolas bērnus satuvināt ar bērniem ar īpašām vajadzībām.

Lai izdodas!

Liepas keramikas un rokdarbu pulciņi - labākie no labākajiem

Latvijas biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas rokdarbu pulciņš (vadītāja Elga Arāja) savu darbību uzsāka 1994. gadā. Pulciņa nodarbības 2005./2006. mācību gadā uzsāka vairāk kā 50 audzēkņi.

Stāsta pulciņa vadītāja E. Arāja: Katru gadu pirmo darbiņu gatavojam, pateicībā biedrības “Glābiet bērnus” un vadītājai Sk. Brences kundzei par atbalstu. Viņa mūs apgādā faktiski ar visu – ar diegiem, adatām, šujmašīnām, materiāliem. Ar retiem izņēmumiem sametamam naudiņu un nopērkam, piemēram, pildījuma materiālu sintaponu, jo mums gribas, lai rotaļlietas izskatītos kā veikalā pirktas.

Kādi ir pulciņa darbības principi?

Pieņemam rokdarbu pulciņā no otrās klasītes. Pirmās klases bērnus neņemam, jo viņi vēl nav adaptējušies skolā. Un tad nāk, cik ilgi katrs vēlas. Bet jo nāk lielāki, jo grūtāk apvienot mācību slodzi ar nodarbībām. Septītā klase man faktiski ir pēdējā vecuma grupa.

Pirmajā gadā nodarbojamies vairāk ar papīru, kartonu, šķērēm, līmi - ar adatām mazāk. Lielākās meitenes savas izvēlētās rotaļlietas uz auduma piegriež pašas, bet mazākiem es palīdzu. Sākumā mēs tamborējām, bet tas prasa ļoti lielu pacietību, un es vairāk nespiežu. Tagad mēs šujam mīkstās mantiņas, kas ir ļoti mīļas.

Vai tu strādā pēc kāda noteikta plāna?

Man ir 3-gadīgs plāns, bez kura nemaz nedrīkstu strādāt. Man tas ir jāsastāda un jāuzrāda Skolēnu interešu centrā, kur tas tiek apstiprināts.

Kā top rotaļlieta?

Izvēlas kādu dzīvnieku grib, izvēlas materiālu, krāsas, piegriež to uz auduma.

Kā dzimst idejas?

Tā kā strādāju jau desmit gadus, man ir savākts ļoti daudz materiāla – pilnas mapes: Latvijas dzīvnieki, svešzemju dzīvnieki, plakanās rotaļlietas.., žurnālu “Burda”, “Anna” piegrieztnes utt. Pasēžam, padomājam, izvēlamies materiālus – es zinu, kas man ir, no kura materiāla būtu vieglāk šūt. Zinot katra bērna spējas, piedāvāju viņam atbilstošu materiālu, lai vieglāk būtu strādāt.

Kur paliek bērnu darbi?

Bērniem ir žēl sava darbiņa, tas ir tik ļoti dārgs. Visi darbi aiziet pašām uz mājām vai tiek dāvināti mīļiem un tuviem cilvēkiem.

Vai bērnu darbi piedalās arī izstādēs?

Labākos darbus vedam uz Cēsīm. Pagājušajā gadā Iztāžu centrā piedalījāmies Ziemassvētku tirdziņā. Skolā darbi tiek izstādīti Baltajā zālē. Šogad piedalījāmies Cēsu izstāžu namā Cēsu 800 gadiem veltītajā izstādē (par to turpmākā tekstā – aut.).

Kā pagasta iedzīvotāji varētu palīdzēt pulciņa darbā?

Mēs esam ar visu apgādāti. Vienīgi, pūkainajām rotaļlietām noderētu mākslīgā kažokādiņa.

Ko tu vēlētos no bērnu vecākiem?

Lielāku atsaucību, atbalstu. Tad kad vajag tos dažus santīmus (un mums viņus ļoti reti vajag), lai nebaidās – mēs viņus izmantojam lietderīgi. Viņi netiek noēsti.

Trešās klases meitenes Santa, Liene, Elīna, Rebeka, Ivanna, Alevtīna uz jautājumiem “kāpēc apmeklējat pulciņu?” un “kāda mīļākā rotaļlieta tapusi?”, stāsta, ka te esot interesanti un varot daudzko jaunu iemācīties. Pašu rokām gatavotās rotaļlietas tiekot dāvinātas pārsvarā mammām, bet arī tēti netiekot apbižoti, piemēram, Ivanda tētim ir uzdāvinājusi taurentiņu, bet Rebeka – dekoratīvo koku. Visas uztaisītās rotaļlietas esot mīļas.

Paldies Elgai, paldies meitenēm!

Lavijas biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas keramikas pulciņš (vadītāja Inta Ceriņa) darbību uzzsāka 1997. gadā. Pulciņā darbojošies bērni ir nodrošināti ar siltām, gaišām telpām un plašu materiālo bāzi. Tā kā pulciņš saņem no biedrības “Glābiet bērnus” materiālo nodrošinājumu, pulciņa audzēkņi vairākus darbus – svečturus, keramikas ziedus un ziedu traukus – gatavo organizācijas vajadzībām kā pateicību sponsoriem.

Pulciņa nodarbības 2005./2006. mācību gadā uzsāka apmeklēt nedaudz vairāk kā 40 audzēkņu. Nodarbību galvenais akcents likts uz brīvu, radošu darbošanos. Tā rezultātā skolēni izkopj gaumi, radinās pārvarēt grūtības, attīsta fantāziju, kas sekmē pašizaugsmi.

Izstādē “Par, ap, no, pie, iekš Cēsīm”

No 15. marta līdz 2. aprīlim Cēsu Izstāžu namā notika Cēsu rajona bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas izstāde “Par, ap, no, pie, iekš Cēsīm”. Pēc stingras Cēsu žūrijas atlases tajā piedalījās labākie no labākajiem, arī biedrības “Glābiet bērnus” finansētie rokdarbu un keramikas pulciņi.

Rokdarbu pulciņa trešās klases meitenes izstādei izšuva Puķīšu spilventiņus. Suņus “Pilsētas sargi” modelēja un šuva 5 – 8 klašu meitenes Anastasija Bekiša, Svetlana Goroškova, Oksana Kingovska, Anna Vasiļevska, Karīna Kingovska. Aplikāciju tehnikā veikto lielformāta darbu “Dzelzceļa tilts pār Raunas upi” veidoja 8. klases meitenes Līga Mērniece un Gunta Kondrāte. Darbs veidots no ļoti daudziem ielāpiņiem, no kuriem katrs ir rūpīgi piediegts pie pamatnes un milzīgas pogu jūras, kas simbolizē Raunas upi. Diezin cik pogu ir izmantots šim darbam?

Nu jau aizgājušais mācību gads keramikas pulciņam ir bijis īpašs izstāžu gads. Jau šī gada februārī Inta un 4 bērni piedalījās vizuālās un lietišķās mākslas radošajā dienā Cēsīs. Tur gan audzēkņi, gan Inta saņēma Pateicības rakstus.  Inta Ceriņa atzīst, ka ir patīkami, ka darbi tiek novērtēti. Tas ir kā gaišs stariņš, kas silda un rosina darboties tālāk!

Keramikas pulciņš izstādē “Par, ap, no, pie, iekš Cēsīm”piedalījās ar kaķiem, suņiem un Cēsu lukturiem. Lielu atzinību ieguvuši pulciņa veidotie lukturīši. Viens no tiem pat ir aizceļojis uz Franciju, uz Parīzi, 2 lukturīši aizceļojuši uz Melngalvju namu, pārējie uz izstāžu centru Ķīpsalā “Reğionālā attīstība Latvijā 2006” un izstādi “Cēsu uzņēmējs 2006”. Bet vēl jau priekšā lielā Cēsu 800-gades balle! Ja šie pasaules apceļotāji prastu runāt! Ko tik viņi mums nepastāstītu!

Keramikas pulciņa 4 – 12 klašu kolektīvs sevi prezentēja ar vizuāli un tehniski iespaidīgu darbu “Āraišu luterāņu baznīca un ezerpils”. Inta Ceriņa stāsta, ka ideja veidot šo darbu radusies pamazām, pēc izzinošām lekcijām par Cēsu senvēsturi apmeklēšanas. Audzēkņi, kas veidojuši darbus un piedalījušies izstādē, līdz ar to spodrinājuši ne tikai Liepas slavu, bet arī Cēsu slavu:

Bērziņš Edgars; Vasiļevska Anna, Vasiļevska Jeļena, Goroškova Sveta, Glazunova Glorija, Zvirbule Jana, Erciks Dāvis, Kingovska Karīna, Šmitiņa Daina, Gorina Violeta, Šaškele Aļona, Ābelīte Viola, Kingovska Laura, Seidova Gerda, Misjuļ Tamara.

Novēlēsim Intai un bērniem radošu darbošanos!

*Ikviens pagasta interesents var apskatīt bērnu veidotos darbus biedrības “Glābiet bērnus” telpās tās darba laikā  (skatīt darba laikus!). 

Kā vasarā sagatavot bērnu skolai?

E.Latko, Liepas pagasta pirmskolas izglītības iestādes “Saulīte” vadītāja

Bērnu sagatavošana skolai nebūt nesaistās tikai ar ārējām pazīmēm – ar lasīšanas un rēķināšanas prasmēm. Tādēļ arī vasaras periodā vecāki dažādi var veicināt savu bērnu sagatavošanu skolai.

Ļoti svarīgi ir nodrošināt bērnu sociālo attīstību. Tā sevī ietver jūtīgumu pret apkārtējiem cilvēkiem, izpratni par slikto un labo, saudzīgu attieksmi pret lietām, spēju kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem, spēju respektēt citu viedokli un piedāvāt savu viedokli, prasmi pastāvīgi izvēlēties nodarbošanos, spēju iesaistīties rotaļās un, ja nepieciešams, arī pagaidīt savu kārtu.

Tas nozīmē, ka ar bērnu ir jāiet sabiedrībā un šīs prasmes jāveido. Te lieti noder vispirms ğimenes svētki un saieti, radu godi, brīvdabas sarīkojumi, kā arī, tādas it kā ikdienišķas vietas kā transporta līdzekļu pietura, iela, ceļš utt. Tā veidojas bērna pieredze, ko ikdienā mēs saucam par zināšanām.

Ļoti būtiska ir topošā skolnieka pieredze un tās izmantošana dažādās situācijās. Piemēram: vai bērnam ir pieredze, kā uzvesties, darboties pastā? Vai bērns spēs, iegājis citā pastā, orientēties un atbilstoši rīkoties? Šādas vietas, par kurām bērnam jāveido pieredze, varētu būt tuvākās apkārtnes pasts, dažādi veikali utml.

Pieredzes veidošana apkārtnes iepazīstināšanā ir cieši saistīta ar bērna sociālo attīstību. Tā tiek apgūtas pieklājības normas, spēja sarunāties, atbildēt uz jautājumiem, izteikt savas domas.

Un nekad nedrīkst ne uz mirkli aizmirst, ka paraugs savam bērnam allaž esat jūs, mīļie vecāki! Kā uzvedīsieties jūs, kāda būs jūsu saskarsme ar apkārtējiem cilvēkiem, tāda būs arī jūsu bērna saskarsme.

Esam nonākuši pie trešā svarīgā punkta bērna attīstībā – tā ir runas attīstība. Cilvēka runas attīstības līmenis zināmā mērā ir prāta attīstības rādītājs. Bet veidot bērnam prasmi izteikt savas domas ir ļoti sarežğīts darbs. Radiet situācijas, lai bērnam būtu nepieciešamība runāt, izteikt savas domas! Šeit ir tikai viens padoms: pēc iespējas vairāk runājiet ar savu bērnu. Pārrunājiet visu, jautājiet viņam par visu iespējamo un centieties vienmēr uzklausīt. Tajā pašā laikā neaizmirstiet pievērst uzmanību arī savas valodas paraugam – vai tas vienmēr ir gramatiski un literāri pareizs. Mācīsimies kopā ar savu bērnu runāt pareizi!

Lasīšanas sākums ir skaņu pasaules uztvere. Lasot dažādus uzrakstus un izkārtnes, varam lieliski attīstīt un nostiprināt bērna lasītprasmi. Bērna interese par skaņām rodas agri – jau divu trīs gadu vecumā. Iesaistīsim bērnu dažādu dabā dzirdamu skaņu saklausīšanā un atšķiršanā, salīdzināšanā!

Rakstīšana nav tikai burtu rakstīšana vai zīmēšana. Tā sākas ar rokas vingrināšanu ar dažādām darbībām – zīmēšanu, veidošanu, aplicēšanu, rokdarbiem un daudziem sīkiem darbiņiem, kas prasa sīkās roku muskulatūras darbību. Ne velti latviešu literatūrā atrodam izteicienu “roku domāšana”. Iesaistot bērnu dažādās darbībās ar pirkstiņiem: ravēšanā, odziņu lasīšanā, zirņu, pupu lobīšanā utml. Ļoti noderīgas ir arī rotaļas smiltīs, ar akmentiņiem, gliemežvāciņiem.

Ļoti svarīga ir arī bērna fiziskā un emocionālā attīstība. Bērna kustību koordinācijai, kustību veiklībai, kaulu muskuļu sistēmas attīstībai ir milzīga nozīme skolas slodzes pieņemšanā. Tā nav tikai bērna fiziskā sagatavotība, bet arī bērna emocionālā labsajūta. Ja bērns ir fiziski attīstīts, viņš vieglāk pieņem pārmaiņas, viņš labi jūtas vienaudžu kolektīvā, ir emocionāli atsaucīgs. Tādēļ izmantojiet visas iespējas, ko mums sniedz vasara: peldēšanās, kopīgi pārgājieni ar dažādu dabas šķēršļu pārvarēšanu, dažādas kustību aktivitātes.

Ir vēl vesela rinda ikdienas izpratnē it kā maznozīmīgu lietu, bez kurām bērns nekad nejutīsies labi svešā vidē,

sākotnēji nepazīstamu pieaugušo un vienaudžu vidū. Tādēļ tikpat svarīga ir bērna pašapkalpošanās iemaņu un higiēnisko normu apguve un ievērošana. Bērnam pašam jāzina, kad un kāpēc jāmazgā rokas, kad jālieto kabatas lakatiņš, kā jāsakārto sava darba vieta, ko nozīmē jēdzieni “sakārtots”, “glīts” u.c.

Neaizmirsīsim attīstīt bērna gribu, kas sākas ar kārtības noteikumiem, ko bērnam prasām ievērot. Tā bērns iemācās sevi organizēt, pārvarēt nepatiku. Liksim bērnam uzturēt kārtībā savas lietas, istabu! Neizdarīsim “lāča pakalpojumu” visu paveicot bērna vietā! Radināsim bērnu pie pastāvības jau laicīgi.

Dārziņā tiek attīstīta gan griba, gan sajūtas, gan viss pārējais, taču, ja mājās vecāki ar bērnu nenodarbosies, rezultāta nebūs.

Lai jums veicas!

Saulainu vasaru, pilnvērtīgu atpūtu kopā ar savu bērnu! 

Īsa pamācīšana bērna audzināšanā

(No C.Sperdžena “Arāja Janča bildes”, 1931)

Lokiet kokus, kamēr tie vēl kociņi, un zēnus, kamēr tiem vēl nav bārdas. Ja gribiet mācīt strazdu svilpot, svilpojiet tam priekšā, kamēr tas jauns; vēlāk tas būs grūtāk izdarāms. Ko iemācās jaunībā, to iemācās visai dzīvei.  Ko dzirdam vispirms, to atminam visilgāk.

Pirmā mācība bērnam lai ir paklausība – pēc tam vari mācīt, ko gribi; tomēr jauno garu nav arī jānosien pārāk cieši, jo ar to var aizkavēt viņa augšanu un kaitēt viņa spēkam.

Bērna prātam vienmēr pretoties arī nav labi; tomēr bērna vēlēšanās vienmēr izpildīdami, sagādāsiet sev sirdssāpes. Bērna mugura jāloka, bet nevis jālauž. Valdīt to vajag(a), bet ne ar dzelzs rīksti. Viņa prāts jāpārvar, bet ne jāizposta.

Bērni gandrīz arvien izaug tādi, par kādiem tie tiek audzināti; tikai žēl, ka nepareiza audzināšana daudzus samaitā. 

Zēnu ar varu spiest pie mācībām tik ilgi, līdz tas zaudē kādu daļu no sava možā prāta, ir neprātīgi – negataviem augļiem ir maz garduma. Teļa gaļu nekad nepārtaisīsi par vērša gaļu, dariet ko gribēdami. No otras puses: mācīšanos var tik ilgi atstāt novārtā, līdz mazais nejēga arī tiešām paliek par nejēgu.

Visās lietās ir savs vidus ceļš; prātīgs ir tas tēvs, kas to spēj saskatīt; tāds prot savu ģimeni tā valdīt, ka tā mīl viņa valdīšanu. Bet varat būt droši, ka tam, kuram ir sieva un bērni, nekad netrūkst vajadzību un rūpju.

Mūsu laikos bērniem parasti pārāk liela vaļa, tā kā tie savu tēvu un māti padara par saviem vergiem. Lieta nav vairs laba, ja zoslēni, kas tikko izvēlušies no olām, sāk mācīt veco zosi, un kaķēni, kas paši neprot peli noķert, sāk dīdīt kaķu māti – tā darīt nozīmē apgriezt visu otrādi, un tas vecākiem nekad nebūtu jāpieļauj. Tāda rīcība ir tikpat kaitīga pieaugušajiem, kā pašiem bērniem. Galvai jābūt galvai, citādi cieš viss ķermenis.

Šauras drēbes drīz plīst, un stingrus likumus drīz vien pārkāpj, bet arī platas drēbes plīst, un, kur nav nekāda likuma, tur it viss iet greizi.

Ko pusaudzim darīt vasarā?

Nodarbinātības valsts ağentūru (turpmāk NVA) bukletā ir lasāms - lai pusaudzis sāktu risināt ar darbu vasarā saistītos jautājumus, viņam ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

• jābūt vecumā no 15 – 18 gadiem;
• jāmācās izglītības iestādē.

Ierodoties NVA, līdzi jāņem šādi dokumenti: personu apliecinošs dokuments (pasi), izziņa par deklarēto dzīves vietu, medicīnas izziņa par veselības stāvokli, izglītības iestādes izsniegts dokuments par to, ka pusaudzis mācās izglītības iestādē.

• Pusaudžu nodarbināšanas pasākums notiek no 1. jūnija līdz 31. augustam.
• Pusaudzis šajā pasākumā var piedalīties vienu reizi.
• Pusaudzis var tikt nodarbināts vienu mēnesi.

Pasākumā var piedalīties arī pusaudži ar speciālām vajadzībām.

Pēc NVA mutiski sniegtās informācijas, tāds pasākums notiek trešo gadu un jau aprīlī pašvaldībām tiek nosūtīta informācija par iespēju tajā iesaistīties. Pusaudži, savukārt, tiek informēti ar skolas palīdzību: pavasarī skolām tiek nosūtīti informējoši bukleti par vasaras darba iespējām.

Par darbu pasākuma ietvaros valsts pusaudzim mēnesī maksā 50% no minimālās mēneša algas (tātad, 45 Ls), darba devējs maksā otrus 50% no minimālās darba algas (tātad, 45 Ls).

Ir darba devēji, kas stingri ievēro valsts noteiktās prasības, ir darba devēji, kas atlīdzina bērnam ceļu vai nodrošina ar ēdināšanu, ir arī tādi, kas piemaksā pie algas.

Ja kāds no Liepas bērniem vēlas strādāt Cēsīs vai citā pagastā, tādas iespējas ir. Uz pirmo jūliju ir arī vairākas brīvas vietas Līgatnē, Raunā – pārsvarā zemnieku saimniecībās.

NVA Cēsu nodaļas koordinātes: Bērzaines iela 15, 2 stāvs, 209 kabinets. Kontakttelefoni: 41 20748, 41 22026.

Ja vēlies zināt – lūdzu izlasi!

Latvijas biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļa nodarbojas ar labdarību, sniedz sekojošus pakalpojumus pagasta iedzīvotājiem:

1. Pēc mācībām skolā aptuveni 100 bērniem ir iespēja darboties keramikas un rokdarbu pulciņos. Keramikas pulciņā parasti ir konkurence. Pieteikumus pieņem skolotājas Inta Ceriņa un Elga Arāja.
2. Frizētavā trešdienās un sestdienās no plkst. 9⁰⁰ pirmsskolas vecuma bērniem, bērniem ar īpašām vajadzībām, lauku sētās dzīvojošiem matu griešana bez maksas, ciematā dzīvojošiem, nostrādājot vienu dienu nodaļas organizētajos darbos, arī visu gadu bez maksas. Pensionāriem matu griešana par simbolisku samaksu. Meistare Marija Aļeksejeva.
3. Acu ārsts mēneša pirmajā pirmdienā no plkst. 9⁰⁰ pieņem bērnus, glaukomas un gados vecus cilvēkus ar kustību traucējumiem. Ārste Irēna Dubulte, medmāsa Rasa Zvaigzne. Pieteikties pa telefonu 4195252.
4. Masāžas kabinetā medmāsa Lienīte Juškova sniedz pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Zvanīt 6520656.
5. Valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Brence trešdienās un sestdienās no plkst. 8⁰⁰-13⁰⁰ izsniedz apģērbus, apavus un citas lietas, sniedz konsultācijas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, vērtīgus padomus dažādās dzīves situācijās.

Šajā laikā ikviens liepēnietis var apskatīt keramikas pulciņa bērnu darbu izstādi. Atnāc un apskati!

Biedrības „Glābiet bērnus” Liepas nodaļā ir 41 biedrs un vairāki desmiti atbalstītāji. Gada Sapulce notiek reizi gadā, valdes sēdes reizi ceturksnī. Nodaļas Valdē ievēlēti:

Elija Latko,

Inta Zaksa,

Skaidrīte Brence.

Nodaļas finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents Anastasija Beča. Nodaļā strādājošie, izņemot pulciņu vadītājas, strādā brīvprātīgi.

Mūsu adrese: Maija iela 6, PII „Saulīte” teritorijā, telefons darbā: 4195593, mājās 4195407. Lūdzam izmantot mūsu pakalpojumus!

  

*Izlasi un nodod tālāk!

Tā kā šī izdevuma pavairošanas iespējas kopējot ir ierobežotas, tāpēc, lai ar aktuālo informāciju iepazītos pēc iespējas vairāk cilvēku, lūdzu, izlasi to un iemet sava kaimiņa pastkastītē! Sarunājuši?

Informatīvais izdevums Nr.2

Biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļai Ziemassvētku laiks ir ražīga darba laiks. Pagājušā gada nogalē notika nodaļas rīkoti labdarības pasākumi ciemata “Sarkaņi” bērniem ar vecākiem un projektā “Lasīsim pasaciņu” iesaistītajiem bērniem.

Ziemassvētku pasākums ciematā “Sarkaņi”

16.decembrī (trešajā Adventā) ciemata “Sarkaņi” tradīciju zālē gan lielos, gan mazos sagaida biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas vadītāja Skaidrīte Brence (Ligita): ”Lūdzu, lūdzu, nāciet iekšā!” Katram bērnam veltīts mīļš vārds, pieskāriens, lielākajiem rokas spiediens.

Zāle saposusies svētku rotā: nomazgāti logi, balti aizkari, pārmūrēta un nokrāsota krāsns, jaunas tapetes. Čakli gan strādājuši Rūķi – māmiņas un vecmāmiņas, lai bērniem taptu svētki! Visas zāles garumā sniegbalti klāts svētku vakariņu galds ar cienastu katram bērnam un vecākam. Uz atsevišķa galdiņa veidota ekspozīcija ar Jēzus piedzimšanas ainu Betlēmē - ar to Ligita lūdz bērnus un viņu vecākus iepazīties vakara gaitā.

Tiek aizdegta greznā Lielā Egle, tiek iedegtas arī mazās  svecītes-māsiņas, izvietotas garā virtenē, kas asociējas ar Kristus ciešanu ceļu, svētku galda vidū.

Svētki sākas!

Uzrunas vārdus saka Inga Muceniece, P/A Liepas korpusa vadītāja:”Tas ir skaisti, ka mums ir tāda tradīcija, ka varam sanākt kopā te - Sarkaņos. Mēs visi gaidām Ziemassvētkus kā brīnumu. Ziemassvētki ir eglītes svētki, dāvanu svētki, ğimenes svētki, bet pāri visam Ziemassvētki ir Kristus dzimšanas svētki. Tā ir Kristus dzimšanas diena. Laiku mēs skaitām no Jēzus Kristus piedzimšanas brīža.”

Sāk skanēt Ed.Treimaņa-Zvārguļa dziesma “Četras sveces”. Četri Rūķi aizdedz Adventa sveces. Bērni nāk pa vienam, pa pāriem, ar ğimenēm pie Lielās Egles un rāda, ko katrs ir iemācījies. Pēc tam katrs izvēlas sev tīkamāko mīksto rotaļlietu, kas ar nepacietību gaida savu jauno saimnieku/ci. Ir brīnumu – Ziemassvētku – laiks, kad visas lietas prot runāt. “Paņem mani, nē mani!” – skan sīkas balstiņas no egles apakšas. Tikai mēs, lielie, neko nedzirdam. Bet bērna sirds gan dzird! Zem egles, apaļos vēderus izgāzuši, gozējas lieli saldumu un ābolu grozi, kas bērniem jātukšo...

Kamēr bērni priecājas, ko domā pieaugušie?

Vecmāmiņa Rota Ogliņa:“Liels liels paldies par ļoti skaisto Ziemassvētku pasākumu bērniem! I bērni priecīgi, i mēs – vecmāmiņas un māmiņas. Paldies “Glābiet bērnus” organizatorei Ligitai, kas jau otro dienu te brauc un visu dara!”

Māmiņas Taņa un Marina:””Glābiet bērnus” mums vienmēr kaut ko sarūpē – katru reizi pasākums notiek, ir dāvanas un pilns galds ar našķiem. Var redzēt, ka viņai pašai grūti, bet viņa vienmēr palīdz – savu pēdējo atdos. Arī mūsu bērni redzot viņu, ir priecīgi. Liela pateicība Ligitai!”

Mirdz bērnu acis, mirdz sveču liesmas... Svētki! 

Ziemassvētku pasākums projekta „Lasīsim pasaciņu“ ietvaros

 

No projekta nolikuma: projektā “Lasīsim pasaciņu” darbojas trīsdesmit četri 4. – 9. klašu bērni un vienpadsmit vientuļas, vecas vecmāmiņas ar veselības problēmām. Projekta realizēšana uzsākta 2005. gada 1. novembrī, tā ilgums 7 mēneši. Bērni 3 – 4 reizes mēnesī apciemo vecmāmiņas un: lasa pasaku, pēc tam pārrunā izlasīto; uzklausa vecmāmiņas stāstījumu par viņas bērnību, jaunības gadiem, vecumdienām; palīdz uzkopt dzīvokli, aiziet uz veikalu vai aptieku; ir kopā svētkos, iepriecina ar priekšnesumiem, dāvaniņām.

Pēc labi padarīta darba, 2006. gada vasarā, bērni, kopā ar projektā iesaistītajām vecmāmiņām, dosies uz kopīgi izvēlētu bezmaksas kultūras pasākumu Rīgā. 

Sk. Brence: “Bērnu sadarbību ar veciem cilvēkiem uzsākām 2000. gadā, jo uzskatījām, ka bērniem jāiemāca mīlestība pret vecu, nevarīgu cilvēku. Daudzās ğimenēs ir problēma, ka bērni pat savus vecākus neciena, nerūpējas par viņiem, kad tie ir veci. Bet šie bērni, kas darbojas projektā, mēs tā gribam ticēt, tādi nebūs”.

Projektā iesaistītās vecmāmiņas un bērni

Vecmāmiņas: Pārsla Tīlēna, Sarmīte Arāja, Ilga Leimane, Jūlija Bērziņa, Anna Zamahajeva, Tatjana Kočāne, Emīlija Cvetkova, Ina Soboļeva, Biruta Toma, Olga Studere, Marta Prauliņa.

Bērni: Una un Ina Ikneres, Violeta Gorina, Zita Zizlāne, Edijs Daiga, Līga Mērniece, Alise Rakova, Klinta Jansone, Klāvs Krūmiņš, Dana Kovaļonoka, Līga Ozoliņa, Elīna Gavrilova, Irēna Jazikova, Anna Vasiļevska, Anastasija Bekiša, Zane Pukača, Jūlija Ovčiņņikova, Gunta Kondrāte, Rebeka Ābelīte, Liene Bērziņa, Valentīna Gore, Zane Laiviņa, Ivo Ikners, Inga Reča, Līga Frišmane, Santa Ivanova, Sintija Vasmuse, Ruslana Rogova, Kristīne Ivanova, Karina Kingovska.

2005. gada 17. decembrī biedrības “Glābiet bērnus” telpās pulcējās projektā “Lasīsim pasaciņu” iesaistītie bērni, lai iesvinētu Ziemassvētkus, pārrunātu paveikto un iezīmētu turpmāk veicamo.

Ligita: “Šodien, mājās ejot, jūs saņemsiet vecmāmiņām dāvaniņas Ziemassvētkos un paši lemsiet, kad gribat tās aiznest. Es ceru, ka jums katram ir sagatavots dzejolītis vai dziesmiņa? Tagad, brīvlaikā atpūšaties, bet pēc tam atkal jāuzņem temps. Jāmācās Lieldienu dzejoļi, jāplaucē zariņi un pūpoli, jākrāso olas, jo Lieldienās gatavojamies iet pie vecmāmiņām.

Kad mācības ies uz beigām, paņemsim lielo autobusu un visi brauksim uz Rīgu. Brauciens projekta ietvaros būs bez maksas. Jums būs jāiesniedz savi priekšlikumi, vispirms gan aprunājoties ar vecmāmiņām. Es piedāvāju cirku, kādu teātra izrādi. Lido pilsētiņā ir daudz jāstaigā, arī zooloğiskais dārzs, manuprāt, atkrīt, jo vecmāmiņas ir par vecām, lai staigātu tādus gabalus. Kā jūs domājat? Vai es pareizi saku?” (Atskan piekrītošas balsis). Uz iebildumu, ka dažai vecmāmiņai ir pārvietošanās grūtības, Ligita atbild:”Kura vecmāmiņa būs optimiste, tā tiks līdzi. Mēs vecmāmiņas auklēsim!” (Bērni piekrītoš māj ar galvām).

Bērni, gribu jums teikt “liels paldies”, ka iesaistījāties šajā projektā! Jūtaties šeit kā savās mājās - pilnīgi droši! Cienājieties!”

Kamēr bērni cienājas, ir laiks parunāties, kā gājis projekta realizēšanā. Lūdzu viņus atbildēt uz jautājumiem, kā satikuši, kā palīdzējuši vecmāmiņām, kādas atziņas guvuši - vai ir mainījusies viņu attieksme pret veciem cilvēkiem, varbūt kāds vārds Ligitas tantei sakāms? Bērni aizgūtnēm stāsta par gūto. Visi kā viens apgalvo, ka vecmāmiņas bijušas priecīgas, ka viņi ļoti labi satikuši. Palīdzējuši mājas darbos – gan grīdu mazgājuši, gan traukus; māju kārtojuši, malku nesuši, lampu mazgājuši, uz veikalu gājuši. Vecmāmiņas bijušas dažādas – viena bijusi liela joku plēsēja, ar citu kopā dziedātas viņas bērnības dziesmas, kopīgi zīmēts un mēmais šovs spēlēts. Meitenes pat iemācījušās šūt spilventiņus un zvaigznītes.

Vecmāmiņas stāstījušas, kā gājis jaunībā un kā jūtas tagad – vecumdienās. Daudz runāts par viņu bērnību, un bieži vien vecmāmiņas, atceroties jaunību, esot apraudājušās. Vecmāmiņas bērniem nereti uzticējušas arī raizes. Kādu no viņām skumdinot tas, ka, lai gan viņai ir bērni un mazbērni Rīgā, neviens nebraucot ciemos. Sarunājām, ka meitenes varētu viņiem uzrakstīt apsveikumu kartiņu Jaunajā gadā ar aicinājumu beidzot apciemot savu māti.

Bērni stāsta, kā mainījušies paši un kā mainījusies viņu attieksme pret vecļaudīm:”Agrāk mēs nezinājām, kā izturēties pret veciem cilvēkiem. Tagad mēs esam tādi kā labsirdīgāki palikuši”;“Es esmu iemācījusies, ka vecus cilvēkus vajag cienīt un mīlēt”;“Gribas biežāk arī savas vecmāmiņas apciemot, uzzināt, kā viņām klājas, palīdzēt”;”Strādājot ar vecām tantiņām, jūti, ka jābūt vairāk pacietības”;“Agrāk es vecus cilvēkus nesapratu, bet tagad es saprotu.. Es ļoti izmainījos”;“Sapratām, ka arī ar veciem cilvēkiem ir interesanti”;“Viņa mums liekas otra vecāmāte – viņa mūs par saviem mazbērniem sauc”.

“Domājam, kad beigsies projekts, mēs arī iesim ciemos un palīdzēsim” - teica daudzi no viņiem.

Jūs noteikti ziniet teicienu “no bērna mutes Dieva ausī”. Diezin vai kāds no jums, Cienījamo Lasītāj, ir saņēmis tik daudz laba vēlējumu un pateicības vārdu, kā tajā dienā Sk.Brence (tautā saukta Ligita):“Lai priecīgi Ziemassvētki un ražīgs Jaunais gads!”;“Lai laba veselība un nekad neslimotu!”;”Lai roka vairāk nesāpētu (2x)”;”Lai laimīga būtu savā dzīvē, lai tās zālītes tik daudz nebūtu jādzer”;“Lai Ligitas tante turas ar veselību, lai ar vīru viss kārtībā, lai arī turpmāk tādas Cerības notiktu”; “Paldies Ligitas tantei, ka iesaistīja šajā grupā! Mēs viņu vienmēr atcerēsimies. Tā arī turpiniet darboties un palīdzēt citiem!” Un laikam pats lielākais kompliments:”Es gribētu, lai Ligitas tante būtu mana vecāmamma”.

Labi vārdi tika veltīti projekta būtībai:”Gribētu pateikties Ligitas tantei par to, ka tāds projekts eksistē. Mums ir prieks palīdzēt!”;”Ligitas tante ir ļoti brīnišķīgs cilvēks, ka visu tā izdomā un ka ğimenēm sūta paciņas uz Ziemassvētkiem un Lieldienām. Lai vēl būtu tādi daudzi projekti, kur varētu palīdzēt veciem cilvēkiem!”.

Un to saka mūsu “sliktie”; “rupjie”, “cietsirdīgie”(kā bieži dzirdams no pieaugušo mutes) bērni? Tās nav viena vai divu bērnu domas, tās ir TRĪSDESMIT ČETRU personību domas!

Cilvēks, kuram nav ne pedagoğiskās, ne speciālās psiholoğiskās izglītības sniedz izcilu pedagoğijas paraugstundu vispirms jau skolotājiem – kā motivēt, kā aizraut, kā stimulēt!

SECINOT var teikt, ka projektam ir bijusi audzinoša loma saiknē starp paaudzēm, jo notikusi:

• Divu paaudžu pieredzes apmaiņa;
• Savstarpējā informatīvā un emocionālā bagātināšanās;
• Iecietības un žēlsirdības mācību stunda.

Vēl kāds patīkams notikums. Tika uzklausīts S.Brences lūgums biedrības “Glābiet bērnus” direktorei V. Eihenbergai rast palīdzību republikas mērogā trim Liepas maznodrošinātajām ğimenēm. Tā kā lūdzēju Ziemassvētku laikā ir daudz, bet iespējas ir ierobežotas, tad atbalstu saņems viena no trim lūgumā minētajām ğimenēm – Jēkabsonu ğimene. Ziemassvētku brīnumi nudien vēl nebeidzas! 

Finansiāli un emocionāli veiksmīgs gads

Latvijas biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes priekšsēdētāja Sk. Brence

2005. gads biedrības “Glābiet bērnus”Liepas nodaļai bijis veiksmīgs, padarīts daudz labu darbu. Daži no tiem:

• Čakli strādājušas labdarības kopas “Cerība” dalībnieces un bērni. Šūtās, tamborētās, adītās dāvanas kopā ar pūpolzariem un krāsotām olām bērni ienesa vairākos liepēniešu dzīvokļos un kopā ar dzejoļiem, dziesmām iepriecināja vecļaudis Lieldienās;
• Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītajā pasākumā 1. jūnijā piedalījās bērni, viņu vecāki un ciemiņi. Iepriekš tika izsludināts zīmēšanas konkurss “Te es jūtos droši”. Konkursā piedalījās arī Ogres rajona Madlienas pagasta jaunieši;
• Liepas nodaļa 23.novembrī atzīmēja četrpadsmito dzimšanas dienu. Esam gandarīti, ka joprojām saglabāti visi labdarības pakalpojumu veidi iedzīvotājiem – acu ārste un masāžas kabinets, frizētava, darbojas keramikas un rokdarbu pulciņi bērniem;
• Ar 1. novembri uzsākta projekta “Lasīsim pasaciņu” īstenošana. Trīsdesmit četri bērni ar lielu atbildības sajūtu atvieglo vienpadsmit vecu, vientuļu vecmāmiņu dzīvi;
• Pirmo reizi biedrības pastāvēšanas vēsturē izdota pašiem sava avīzīte;
• Notikuši Ziemassvētkiem veltīti pasākumi Sarkaņos un nodaļā ar svētku vakariņām; apsveikumus no biedrības nelielu dāvaniņu veidā ir saņēmuši keramikas (vad. I.Ceriņa) un rokdarbu (vad. E.Arāja) pulciņa bērni.

No malas vērotājam varbūt šķiet, ka darboties nevalstiskā organizācijā ir viegli. Draugi no ārzemēm sūta visu, kas nepieciešams, atliek tikai izdomāt, kur to likt. Tiešām, mums ir draugi Norvēğijā, Zviedrijā, kas mūs atbalsta. Kad ciemiņi atbrauc, stāstām un rādām, cik bagāti esam, kā darbojamies, kādas ieceres lolojam. Viņi redz, kā mums trūkst un palīdz. Taču arī paši nesēžam rokas klēpī salikuši: izgatavojam darba cimdus, rotaļu klauniņus, tamborētus rūķīšus. Meklējam produkcijai realizāciju. Un atrodam arī – tepat Latvijā un ārzemēs. Tā ir mūsu pašu rokām nopelnītā nauda. Taču no pašu nopelnītā visām mūsu aktivitātēm nepietiek. Reizēm mekējam atsaucīgus uzņēmējus, privātpersonas lielāku pasākumu īstenošanai.

Šoreiz lielu paldies par atbalstu sakām:

• Zemnieku saimniecībai “Sillakas”, “Mežrozes”;
• A/S “Cēsu alus”;
• SIA “Firma Liepa – AR”;
• K/S Cēsu rajona patērētāju biedrība”;
• SIA “Liepas GBC grupa”;
• M.Jurta uzņēmumam “MT Kukulītis”;
• Cēsu rajona padomei;
• Privātpersonām: Ildzei Amoliņai, Guntaram Zariņam, Aivaram Romušam, Valentīnai Keišai, Ligitai Alksnei, Irēnai Dubultei, Rasai Zvaigznei un ziedotājiem ārzemēs.

Ar baltām domām, labiem darbiem svētītu Jauno Gadu, vairāk labestības un veselības!

*Un Tu, pagasta iedzīvotāj, vai pēdējā laikā kādam esi sniedzis palīdzīgu roku? Ja nē, tad to izdarīt nekad nav par vēlu!