Biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļai 15 gadi!
Bez skaļām svētku runām, šampanieša pudeļu paukšķiem un pompozas
uguņošanas, klusā pašu tuvāko darbinieku un pašu mīļāko viesu pulciņā šī gada
23. novembrī tika atzīmēti biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas 15 gadi.
Tas, pie viena, bija arī pieredzes apmaiņas pasākums starp divām sabiedriskajām
organizācijām: Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu
nodaļu (vad. Raita Randere) un biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļu
(vad.Skaidrīte Brence). Īpaši ciemiņi bija Rudīte Šūlmeistere un Māris Niklass
no Cēsu rajona padomes, kas vienmēr atbalstījuši Liepas nodaļu priekos un rūpēs
jau kopš pirmajām tās dibināšanas dienām.
Piecpadsmit gadus
ilgā nodaļas pastāvēšanas vēsture tika izdzīvota viktorīnā “Kas? Kur? Kad?”, ko
bija sagatavojušas Elija Latko un Jana Belkovska Un vēsture ir bijusi
notikumiem bagāta! Liepas nodaļas dibināšanas ideja dzimusi tālajā 1991.gada
23.novembra dienā, kad pie sava gara bērna šūpuļa stāvējušas Skaidrīte Brence
un daktere Mārīte Ozoliņa. Pirmais organizācijas rīkotais pasākums notika 1992.
gada 14. martā rūpnīcas “Lode” pirmā ceha, kura priekšniece tolaik bija S.
Brence, telpās. Šim pasākumam tika ziedota ne tikai nauda Latvijas rubļos, kas
90-os gados bija mūsu naudas vienība, bet arī cukurs.
Ziemassvētku gaismiņa,
kas tagad jau ir kļuvusi tradīcija, pirmo reizi tika ienesta 1995. gadā
Gaujaslīču bērnu namā. Visu šo gadu laikā par ģimeņu un bērnu labsajūtu ir
rūpējušies kopumā sešdesmit astoņi sponsori (23 ārzemju, 45 vietējie), ar kuru
atbalstu Liepas ļaudis un organizācijas ir saņēmušas aptuveni trīsdesmit tonnas
humānās palīdzības. Piecpadsmit gadu laikā par nodaļu dažādos izdevumos ir
bijuši publicēti 78 raksti. Visu šo gadu laikā ir īstenoti astoņi lieli
projekti... Tā varētu turpināt. Tomēr par galveno biedrības “Glābiet bērnus”
Liepas nodaļas piecpadsmit gadu kvalitātes rādītāju var uzskatīt stabilu
pakalpojumu paketi, stabilas tradīcijas un sponsoru uzticēšanos.
Piecpadsmit gadi - tas ir daudz vai maz? Par atskaites punktu ņemot cilvēka
dzīvi, piecpadsmit gadi tāds pusaudžu
vecums vien ir: gribas visur būt, visu izbaudīt un zināt. Liepas nodaļas
vadītājai pašai ir jauneklīgs gars un sirdsdegsme, kas kopīgām idejām spēj
aizraut gan darbiniekus, gan bērnus. Novēlēsim Skaidrītei Brencei labu
veselību, daudz spožu ideju un dāsnus
sponsorus!
Sadarbība ar Norvēģiju
Liepas
nodaļas “Glābiet bērnus” valdes locekle Inta Zaksa ir izdibinājusi, kā
iesākusies sadarbība ar uzņēmīgo norvēģi Kjartanu Haddalu, un kāpēc viņam ir
svarīgi kādam palīdzēt.
Jau
vairākus gadus Kjartals Haddals palīdz biedrībai “Glābiet bērnus” gan
finansiāli, gan ar humāno palīdzību. Kā tas viss sākās? 1992. gadā viņa draugs
Bjorns Norvēģijā uzsāka akciju “Palīdzība Igaunijai”, kuras laikā viņš ar savu
autobusu veda uz Igauniju humāno palīdzību. 1993./94.gadā viņam piebiedrojās
Kjartans, un viņi abi uzsāka labdarības misiju “Palīdzība Baltijai”, kas
norvēģiski skan Baltikumhjelpa. Sadarbība ar Liepu iesākās pēc
iepazīšanās ar dažiem latviešiem, bet konkrētāk – pēc sarunas ar Norvēģijā
dzīvojošo latvieti Mirdzu Andersoni. Un tā jau kopš 1994. gada Kjartans brauc
uz Liepu ar palīdzības kravām. Daudz palīdz arī viņa meita Kristīne – tikpat
fantastisks cilvēks kā Kjartans.
Humānās palīdzības vākšanas kampaņā, kas tiek iepriekš izziņota, ciema (bet
ciemu veido sala) iedzīvotāji paši sanes apģērbus, apavus, rotaļlietas un citas
lietas, kuras vēlas mums ziedot. Daudz ziedo arī vietējie veikali. Paši
iedzīvotāji samaksā par transportēšanu uz Latviju. Pilnīgi sveši cilvēki!
Latvijā norvēģu draugi palīdz ne tikai liepēniešiem. Sūtījumus saņem arī
Annenieku speciālā skola un vairākas ģimenes. Liepā konkrēti Kjartans ir
palīdzējis divām māmiņām ar drēbēm, apģērbu un citām lietām.
Uz jautājumu, kāpēc Kjartans palīdz citiem, viņš pats īsti nemāk nedz
atbildēt, nedz izskaidrot. Visa viņa ģimene aktīvi nodarbojas ar palīdzību –
arī Kjartana sieva un mamma ir ciemojušās Liepā. Kādēļ Kjartans mums palīdz,
noteikti vislabāk sapratīs tie cilvēki, kuriem pašiem nav svešs dāvināšanas
prieks. Ir pašsaprotami otram vienkārši palīdzēt, saņemot pretī PALDIES vai
redzēt prieku otra acīs.
Ciemos pie frizierītes Mašas
Frizieres Marijas Aļeksejevas, mīļi sauktas Mašas,
pakalpojumus ir izmantojuši daudzi mūsu pagasta iedzīvotāji. Mēģināsim uzzināt
ko vairāk par viņas darba metodēm un modes tendencēm šajā jomā.
- Kā kļuvi par frizieri?
Kļūt par frizieri esmu gribējusi jau kopš bērnības. Bet aizgāju uz
medicīnisko profesionālo skolu. Rīgā pierakstījos uz frizieru kursiem,
strādāju, beidzu frizieru kvalifikācijas celšanas kursus, pēc tam strādāju
Cēsīs. Tad man piedāvāja strādāt šeit, nodaļā “Glābiet bērnus”, un jau astoņus
gadus te strādāju.
- Kāds
iedzīvotāju kontingents izmanto tavus pakalpojumus?
Nāk dažāda vecuma
cilvēki: gan bērni, gan pensionāri, gan sievietes, gan vīrieši. Veido gan
frizūras – kāzu, vakara frizūras, gan liek ilgviļņus, gan griež, balina un krāso
matus.
- Kāds ir
tavs mīļākais profils?
Veidot vakara frizūras. Ja iepriekš zinu, ka ir vajadzīga frizūra, es jau
ilgi pirms tam sāku domāt, kādus variantus varu klientam piedāvāt.
- Vai tu
apmeklē kursus, lai sekotu līdzi frizūru modei?
Kursus es neapmeklēju, jo tas viss ir Rīgā. Bet internetā pastāvīgi sekoju
jaunākajai informācijai, pētu žurnālus, sekoju jaunumiem televīzijā.
- Vai
ikdienā sanāk izmantot pašu modernāko?
Man tā nav bijis. Es piedāvāju, bet mums pagastā cilvēki ir diezgan konservatīvi,
sevišķi vīrieši: daži atnāk nodzen matus uz pliko vai atstāj kādus pāris
milimetrus, daži griež tā, lai būtu pieklājīgi.
- Kas tagad
modē vīriešiem un sievietēm?
Principā modē ir viss. Augstākajā modē gan ir redzams, ka mode pamazām
pāriet uz vienu matu toni un gariem matiem sievietēm, tomēr dzīvē cilvēki
izvēlas tā, kā grib. Ja patīk krāsainas šķipniņas, tad viņi tās taisīs – ir
modē vai nav. Tieši tāpat ir ar matu griezumiem. Cilvēki izvēlas nevis to, kas
ir modē, bet to, kas pašiem patīk.
- Bieži
sievietes nav apmierinātas ar ilgviļņu kvalitāti. No kā tā ir atkarīga?
Viss ir atkarīgs
no klienta, kādus viņš ilgviļņus grib – stiprus vai vieglus. Ja grib smalkas
lokas, tad matus tin uz smalkiem ruļļiem, ja grib apjomu, tad ruļļus ņem
lielākus. Ja, piemēram, grib lielas lokas, kas tagad modē, vienalga, pēc
ilgviļņiem mati ir jāuztin uz ruļļiem. Ķīmiskie ilgviļņi paši par sevi
neizskatās. Tas ir pamats, uz kura frizūra ilgāk turas (apmēram 4-5 dienas).
- Kas
klientam ir jāņem līdzi, lai izveidotu frizūru gariem matiem?
Nekas! Man viss ir. Vienkārši jāatnāk un viss - tad jau visu sarunāsim! Man
ir ļoti daudz frizūru paraugu. Lai frizūra piestāvētu, es vienmēr prasu, ko
klients grib, kādi svētki būs, kāds tērps. Ja ir balle vai ja ir diskotēka, frizūras
vienmēr būs atšķirīgas. Ir jāņem vērā katra detaļa.
- Cik
saprotu, friziera profesija ir tava sirdslieta?
Tā ir mana pati mīļākā nodarbošanās. Šo profesiju es ļoti mīlu. No tās es
atslēgties nevaru pat brīvdienās, bet atvaļinājuma laikā pārdzīvoju, kāpēc
neesmu darbā. Vienmēr domāju par saviem pastāvīgajiem klientiem - kas viņiem
varētu piestāvēt, kādu frizūru viņiem piedāvāt.
- Vai neesi
domājusi atvērt savu salonu?
Ja kādreiz šeit viss beigsies un mani palūgs no šīm telpām aiziet, tad
domāšu. Savs salons - tas nav tik vienkārši: ir vajadzīga liela nauda, jāņem
kredīts bankā, jādomā, kā atdod utt.
- Tu strādā
biedrības “Glābiet bērnus”paspārnē. Ko vari teikt par jūsu savstarpējo
sadarbību?
Mums ar Ligitu ir labas attiecības un lai Dievs dod, ka tā būtu vienmēr.
Esmu viņai ļoti pateicīga. No savas puses arī es palīdzu kā varu, piemēram, ar
savu transportu konkrētu darbu veikšanai.
No tās naudas, ko nopelnu, daļu naudas ieguldu produkcijā – lakās, putās,
želejās, balinātājos, ķīmiskajā sastāvā ilgviļņiem, dezinficējošajos līdzekļos,
ko pērku Rīgā specializētajā veikalā frizieriem. Daļu no saviem ienākumiem es
ziedoju “Glābiet bērnus” nodaļas aktivitātēm.
- Tavs darbalaiks un noteikumi, pēc kādiem tu
pieņem?
Bez maksas tiek pieņemti:
·
Bērni
līdz skolas vecumam (pirmskolnieki)
·
Bērni
ar īpašām vajadzībām
·
Laukos
dzīvojošie bērni
Pagastā dzīvojošie skolas vecuma bērni par vienas dienas atstrādi nodaļas
rīkotajos darbos frizētavas pakalpojumus var izmantot visu gadu bez maksas.
Veciem cilvēkiem – pensionāriem, invalīdiem matu griešana par
simbolisku samaksu.
Frizētavas darba laiki:
·
Trešdiena
9 – 17
·
Sestdiena 9 – 17
Gribu uzsvērt, ka galvenā frizētavas funkcija ir labdarība. Lai gan
frizētavas darba laiks ir fiksēts, vienmēr var sarunāt klientam izdevīgus
noteikumus. Pie manis var nākt absolūti visi pagasta iedzīvotāji, jo te
friziera pakalpojumus var saņemt lētāk nekā citur.
Paldies par sarunu!
Aicinājums māmiņām!
Pateicoties dažādiem labvēlīgajiem faktoriem, pēdējos gados Liepā krietni
palielinājies jauno māmiņu pulks. Liepas nodaļai “Glābiet bērnus” nav
informācijas par māmiņām, kuri bērniņi dzimuši pēdējo 5-6 gadu laikā. Lai
izveidotu māmiņu reģistru, kas, savukārt, dotu iespēju sniegt dažāda veida
palīdzību un iesaistīt bērnus dažādos labdarības projektos, lūdzu, pieteikties
pie nodaļas vadītājas Skaidrītes Brences (kontakttelefoni: 4195593; 4195407).
Māmiņas, neesiet kautrīgas!
Ziemassvētku BALTIE DARBI
(No grāmatas “Mazā
Ziemassvētku prieku grāmata”,1996):
- Esi laipns pret pārdevējiem. Viņi bieži vien ir daudz vairāk noguruši nekā tu
- Izmanto svētku laiku, lai atjaunotu sabojātās attiecības ar draugu vai radinieku
- Aiznes Ziemassvētku groziņu ar gardumiem kādam īpaši kašķīgam un īgnam kaimiņam
- Piesien mazus zvaniņus pie savu bērnu kurpju auklām
- Piekar iemīļotu eglītes rotājumu automašīnā pie atpakaļskata spoguļa
- Ieber sarkanus un zaļus konfeti Ziemassvētku kartiņu aploksnēs
- Brīvdienās parūpējies par kādu trūcīgu ģimeni. Lai katrs tavas ģimenes loceklis nopērk Ziemassvētku dāvanu kādam sava vecuma cilvēkam
- Uzsmaidi policistiem, ugunsdzēsējiem un drošības sargiem, ātrās medicīniskās palīdzības ārstiem. Pasaki viņiem “paldies” par to, ka viņi strādā svētkos
- Ja kāds tev šajos svētkos liek vilties, neapber viņu ar pārmetumiem. Esi saprotošs un piedodošs
- Piesien sarkani rūtainu pušķi pie sava mājdzīvnieka kakla siksnas
- Aizved kādam cilvēkam slimnīcā vai pansionātā mazu izpušķotu egli
- Nodod pinti (0.47 l) asiņu – tā ir dzīvības dāvana
- Ik gadus katram bērnam nopērc pa eglītes rotājumam. Izvēlies tos, kuri simbolizē nozīmīgus notikumus viņa dzīvē šī gada laikā. Kad viņi pārceļas dzīvot citur, uzdāvini viņiem šo kolekciju, ar ko izpušķot pašiem savu egli
- Neaizmirsti svētkos mūsu spārnotos draugus. Uz čiekuriem uzsmērē zemesriekstu sviestu (vai jebkuru citu taukvielu), tad apviļā tos putnu barībā un izkar kokā pie virtuves loga (vai dārzā)
- Padari personīgākas nosūtāmās Ziemassvētku kartiņas, iespiestajam tekstam ar roku pierakstot klāt īsu vēlējumu tieši no sevis
- Ja tev ir draugi, kuri kopš pagājušajiem Ziemassvētkiem zaudējuši kādu ģimenes locekli, pacenties piezvanīt un uzmundrināt viņus svētku laikā
- Kopā ar kādu, ko mīli, cieši apkampušies, pasēdiet pie kamīna
- Atceries, ka vislielākā dāvana ir pilna māja ar cilvēkiem, kurus tu mīli
- Atceries, ka mīlestības pārpilna svētku gaisotne tavās mājās ir vairāk atkarīga no vārdiem, kurus tu izrunā, nekā no dāvanām, kuras tu pasniedz.
Un atkal viens
gads aizvērs,
Otrs – atvērs
durvis,
Iesim atvērtās
durvīs –
ar smaidu, ar
sauli, ar mīlestību
(Olga Lisovska)
Par atbalstu
2006. gadā paldies sakām:
- K/s Cēsu rajona patērētāju biedrībai (Ā.Zeļonka)
- SIA “LEO” (L.Rutkovskis)
- M.E. “Lat – Luh” (M.Gailis)
- Liepas GBC grupai SIA (I.Sergejevs)
- M.Niklasam un Ģ. Šūlmeisterei no Cēsu rajona padomes
- Firmas “Rebeka” keramikas ražotnei (J.Balodis)
- M.Justa uzņēmumam “MT Kukulītis” (M. Justs)
- Sponsoriem – privātpersonām: Gintam Vārtiņam, Aivaram Romušam, Igoram Gormoļovam, Regīnai Pakerei, Guntaram Zariņam, Jānim Gailītim
- Ziedotājiem ārzemēs: Margitai Edstrōmai, Monikai Rehnbergai, Berntam Anderssonam, Kjartanam Haddalam, Sonjai Westerlundai, Britai Kjelbergai.
Šoreiz gribu pastāstīt par palīdzību no Norvēģijas. Mūsu draugs Kjartans
Haddals kopā ar labestīgo meitu Kristīni apciemo Liepu divas reizes gadā. Enerģiskais
Kjartans pats komplektē kravas, iesaiņo, kārto pavaddokumentus un atved. Bez
tam pārdod mūsu ražotos cirka klauniņus
un atved arī norvēģu saziedoto naudu.
Šo gadu laikā biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļa no Norvēģijas ir
saņēmusi lietotus un jaunus apģērbus, apavus, traukus, jaunu materiālu cimdu
ražošanai, diegus, dziju, lietotus datorus, bērnu ratiņus, zāles pļaujmašīnas,
gultas, velosipēdus, invalīdu ratiņus un kruķus, paklājus, dīvānu, dāvanas
bērniem Ziemassvētkos, pamperus veciem cilvēkiem, lietotas un jaunas
rotaļlietas, kancelejas preces un citas lietas, kopskaitā ap 10 tonnām. Humāno
palīdzību saņem pagasta iedzīvotāji un iestādes. Sūtījumi tiek reģistrēti
žurnālā pēc svara, bet to izlietojums tiek reģistrēts atsevišķā žurnālā pret
parakstu.
Tie parasti ir svētki, kad varam atkal tikties ar mūsu labvēļiem,
brīnišķīgiem cilvēkiem no Norvēģijas. Tad stāstām par paveikto un nākotnes
iecerēm.
Pasākumi, kas
paredzēti Adventes laikā:
1) Izsludināta Adventes akcija “Dāvināsim
Ziemassvētku brīnumu”;
2) Pasākums laukos dzīvojošajiem vecļaudīm
(vienā Adventes pievakarē 15 Rūķi trīs mašīnās vienlaicīgi izbrauks pie laukos
dzīvojošajiem vecļaudīm);
3) Pasākums bērniem ar īpašām vajadzībām “Pie
Ziemassvētku eglītes”(15 Rūķi ienesīs Adventes gaismiņu mazāko bērnu ar īpašām vajadzībām
mājokļos);
4) Ziemassvētku eglīte Sarkaņu ciemā;
5) Ziemassvētku Rūķu viesošanās pie nodaļas
labvēļiem.
Gaišus un klusus
Ziemassvētkus! Sirdsmieru un veselību Jaunajā gadā!
Biedrības “Glābiet bērnus” Liepas nodaļas valdes
priekšēdētāja Skaidrīte Brence
Ziemsvētku naktī,
kad puteņi klusē, zvaigznes un sniegi kā dimanti mirdz. Pāri pļavām un tīrumiem
Liepas pusē laimīgus Ziemsvētkus vēlam no sirds!
